Rīgas domnieki uztic izvērtēt iespējas lauzt 11 miljonus eiro vērtā IKT iepirkuma līgumu

Dators. Ilustratīvs attēls. FOTO: Unsplash

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja uzticējusi domes Juridiskajai pārvaldei izvērtēt iespējas lauzt 11 miljonus eiro vērto iepirkuma līgumu par jaunas grāmatvedības un finanšu vadības sistēmas ieviešanu pašvaldībā.

Vienlaikus uzticēts arī izvērtēt Ērika Zēģeļa atbilstību Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju centra (ITC) vadītāja amatam, kuru viņš ieņem.

Novembra sākumā TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka Rīgas domes Finanšu departaments līdz 2021.gadam plāno ieviest jaunu grāmatvedības un finanšu vadības sistēmu, kas kopumā izmaksās 11 miljonus eiro. Tomēr iepirkuma uzvarētāji noskaidroti, izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), nevis rīkojot atklātu konkursu.

Pēc deputāta Māra Mičerevska (LA) ierosinājuma Zēģeli par šo jautājumu iztaujāja arī domnieki.

Zēģelis deputātiem stāstīja, ka 2015.gadā dome saskārās ar esošās sistēmas - "Horizont" - darbības problēmām, kas saistītas ar integritāti un funkcionalitāti, kā rezultātā tika secināts, ka sistēma ir jāmaina.

Tika pieaicināti arī ārējie konsultanti, kuri apstiprināja aizdomas, ka sistēma nav uzlabojama, un šī informācija tika nodota Finanšu departamentam, kas ierosināja veikt padziļinātu pētījumu, piesaistot ārējos biznesa konsultantus.

Rezultātā dome secināja, ka atbilstošu sistēmu varētu piedāvāt aptuveni sešas kompānijas, bet, lai pārliecinātos, ka tā vispār der Rīgas pašvaldībai, tika ieviests pilotprojekts. Pilotprojekta ieviesējus izvēlējās atklātā konkursā un tajā kā vienīgais pretendents uzvarēja SIA "Squalio cloud consulting", kas tagad saucas "Wearedots". Tieši "Wearedots" uzvarēja arī konkursā par pamatsistēmas ieviešanu.

Pēc pilotprojekta secināts, ka tas atbilst pašvaldības vajadzībām, un dome sāka darbu pie detalizētu prasību izstrādes un, pēc Zēģeļa teiktā, tikai tad pirmo reizi parādījušās aprises par iespējamo līguma summu.

"Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums iegādāties preces un pakalpojumus centralizētā sistēmā - Elektronisko iepirkumu sistēmā - vai ar tās starpniecību, ja tur ir atrodama konkrētā preču pakalpojumu grupa. Izvēloties konkursu rīkot caur EIS pozīciju, mēs izpildījām normatīvo aktu prasības un EIS rīkoja starptautisku konkursu," sacīja Zēģelis.

"Tādēļ, ja ir aizdomas, ka šajā iepirkumā ir kādas īpatnības, tad varu apgalvot, ka tā nav un viss ir atbilstoši normatīvajiem aktiem," pauda ITC vadītājs. Pēc viņa teiktā, līdz gada beigām sistēmas uzturētājiem tiks izmaksāti aptuveni 4,8 miljoni eiro no līguma vērtības.

Iztaujājot centra vadību, deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) interesējās, pēc kādiem kritērijiem tika atlasīti uzvarētāji, kā arī cik kopumā iepirkumā bija pretendentu. Tāpat viņš prasīja, kā tas nākas, ka lielākā daļa valsts pārvalžu lieto "Horizont" programmu un nemokās tādās grūtībās kā Rīgas dome. Domnieks arī prasīja, kurš noteicis, ka tieši 96 000 stundas ir iepērkamais apjoms.

Zēģelis skaidroja, ka Rīgas pašvaldības sistēmas variants kardināli atšķiras ar papildus izstrādnēm, tādēļ tai nepieciešama sarežģītāka programma, savukārt to, cik daudz kopumā bijuši pretendenti, viņš nezināja.

"Iepirkums tika sludināts EIS, kur mēs tikai ievadām nepieciešamās prasības un tur tad ir vesels grozs pretendentu. Sistēma atlasa uzvarētājus un mēs nezinām, cik daudz ir bijis kandidātu. Likums paredz, ka, ja EIS mēs nebūtu atraduši piemērotu piegādātāju, tikai tad mēs drīkstētu sludināt atsevišķu iepirkumu," skaidroja ierēdnis.

Savukārt to, ka nepieciešamas tieši 96 000 stundas, noteikuši gan piesaistītie konsultanti, gan ITC pārstāvji, gan Finanšu departamenta darbinieki un citi iesaistītie.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) taujāja, kādēļ nodaļa iepirkusi nevis gatavu produktu, bet gan stundas, kā arī prasīja, kādēļ citām iestādēm līdzvērtīgas programmas izmaksā līdz pat 40% lētāk. 

Zēģelis skaidroja, ka šajā jomā produktu var iegādāties, tikai to pārvēršot stundās, lai varētu noteikt līguma cenu, savukārt izmaksas, visticamāk, atkarīgas no sistēmas specifikācijas. "Varbūt EIS izvēlējās vidējo cenu, bet apgalvot mēs to nevaram. Tāds bija EIS sistēmas rezultāts, un cena ir adekvāta," pauda ITC vadītājs.

Tikmēr domnieks Mičerevskis prasīja, kurš vispār izlēma, ka pašvaldībai ir jātērē tik lieli līdzekļi sistēmas ieviešanai. 

"Budžeta grozījumos mēs strīdējāmies par 100 000 eiro basketbolam. Kad vajag naudu ielu labošanai, mēs lemjam par katru miljonu, bet te vienkārši jums ir 11 miljoni. Kurš izlēma, ka mēs šo naudu sistēmai tērēsim?" prasīja deputāts.

Zēģelis nevarēja nosaukt kādu konkrētu komitejas vai domes lēmumu, ar kuru būtu nolemts īstenot sistēmas ieviešanu, un norādīja, ka tā ir kolektīva atbildība.

Bažas par sistēmu pauda arī mērs Oļegs Burovs (GKR), kurš pastāstīja, ka par sistēmas ieviešanu uzzinājis no ierēdņiem, kuri nākuši pie viņa "zvanīt trauksmes zvanus" par to, ka jaunā programma nav apspriesta ar izpildvaru un tās ieviešana notiek ārkārtīgi ātri.

"Ja tik nopietnu sistēmu par tik lielu naudu var palaist tik ātri, kaut kas nav kārtībā. No otras puses - ir samaksāti gandrīz pieci miljoni [eiro], un mēs esam ķīlnieki," pauda Burovs.

Rezultātā komiteja nolēma, ka Juridiskajai pārvaldei būs jāizvērtē līguma laušanas iespējas, kā arī priekšsēdētājam būs jāizvērtē Zēģeļa atbilstība ieņemamajam amatam un jānodrošina, ka tiek veikti iekšējie auditi visos domes IKT iepirkumos.

Uz augšu
Back