Viļņā piemin Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas sacelšanos pret Krievijas impēriju

Nogalināto 1863. gada sacelšanās dalībnieku pārapbedīšanas ceremonija Viļņā. 2019. gada 22. novembris

FOTO: MINDAUGAS KULBIS/AP

Viduseiropas tautu vienotība ir obligāts, drošs un spēcīgs mūsu valstu neatkarības pamats un garantija, piektdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejus Duda, runājot 1863.-1864. gada sacelšanās vadītāju un dalībnieku pārapbedīšanas ceremonijā Viļņā.

"Tas, ka mēs te šodien stāvam kopā - poļi, lietuvieši, baltkrievi, latvieši, ukraiņi - ir neparasti liels un svarīgs notikums," viņš uzsvēris.

Valsts bēru ceremonijā Viļņā piedalījās Lietuvas un Polijas prezidenti Gitans Nausēda un Andžejs Duda, Baltkrievijas vicepremjers Igors Petrišenko, kā arī Latvijas un Ukrainas valdības amatpersonas. Pieminēt sacelšanās varoņus bija ieradušies arī daudzi lietuvieši, poļi un baltkrievi.  

Pēc Dudas teiktā, Viduseiropas tautas vieno gan kopīgā pieredze un liktenis, gan vērtību un centienu kopība, gan mūsdienu partnerība un nākotnes mērķi, un sekmīgas nākotnes vārdā tām jābalstās uz solidaritātes, draudzības un savstarpējas palīdzības principiem.

1863. un 1864.gadā Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā notika sacelšanās pret Krievijas impērijas varu. Šīs sacelšanās mērķis bija bija atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772.gada robežās.

Apspiežot sacelšanos, no 1863.gada jūnija līdz 1864.gada martam Viļņas Lukišķu laukumā nāvessods pakarot vai nošaujot tika izpildīts 21 nemierniekam. Viņu mirstīgās atliekas tika apraktas Ģedimina kalnā, kas tolaik plašākai sabiedrībai nebija pieejams. 

Sacelšanās dalībnieku atdusas vieta tika atrasta 2017. gadā, veicot Ģedimina kalna nostiprināšanas darbus. Arheologiem izdevās atrast 20 nogalināto nemiernieku mirstīgās atliekas, tostarp sacelšanās vadītāju Zigmunta Serakovska un Konstantīna Kaļinovska pīšļus.

Nemiernieki bija samesti bedrēs uz muguras sasietām rokām un apbērti ar kaļķiem.

"Mums labi pazīstama šī raksturīgā paraža, kas tika ievērota no baltā līdz pat sarkanajam carismam.

Mēs savās valstīs vēl aizvien atrodam šādas bezvārda nāves bedres ar sarkanā režīma upuru, pretpadomju partizānu pīšļiem," atgādinājis Polijas prezidents.

"Šodien atcerēsimies arī viņus, nesalaužamos poļu karavīrus, lietuviešu partizānus un citus, jo viņi visi -

gan tie, kuri zaudēja dzīvību pirms 150 gadiem, gan tie, kuri gāja bojā pirms 70 gadiem, mūsu tautām ir brīvības varoņi.

Viņiem bija vienāds liktenis - nomelnošana, nāve un aizmirstība. Taču mēs te, Viduseiropā, ar to nekad neesam samierinājušies, esam uzturējuši dzīvu viņu piemiņu, neraugoties uz noklusējumiem, viņu varoņdarbus klusi godinādami mājās un kapos. Bet šodien darām to svinīgi un kopā, jo atkal esam brīvi cilvēki, suverēnu valstu pilsoņi," viņš uzsvēris.

Piektdien sacelšanās dalībnieku piemiņa tika godināta ceremonijā Viļņas katedrālē, kam sekoja Svētā Mise. Tad, skanot Viļņas baznīcu zvaniem, sākās gājiens cauri Viļņas vecpilsētai un Aušras vārtiem uz Veco Rasu kapsētu. Vienlaikus ar zvanu skaņām Viļņā šai dienā zvanīja Krakovas Vavelas katedrāles zvani.

Valsts bēru ceremonijā šķirsti ar nemiernieku pīšļiem tika apglabāti īpaši šim nolūkam atjaunotā kapličā.

Uz augšu