Latvijas tiesībsargājošās iestādes saskaras ar tehnoloģiju progresu un veiktajiem noziegumiem. Pašlaik tiek meklētas iespējas, kā konfiscēt noziedzīgi iegūtu kriptovalūtu “Bitcoin”, taču skaidrības, kā to izdarīt, pagaidām nav, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.
Kādā krimināllietā joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana, tāpēc lietas materiāli ir pieejami nelielā apjomā. Par lietu publiski zināms vien tas, ka viens iespējamais noziedznieks ar citu noziedznieku norēķinājies kriptovalūtā. Taču tieši šis ir kļuvis par klupšanas akmeni.
“Ar šo kriptovalūtu tika maksāts par konkrētām darbībām,” sacīja Rīgas Kurzemes rajona prokuratūras prokurore Inese Linberga. Viņa atklāja arī informāciju par notikušo noziegumu, kas saistīts ar kriptovalūtām. 10. oktobrī tiesa atzinusi, ka kriptovalūta ir iegūta noziedzīgā ceļā.
“Pierādījumu kopums deva pietiekamu pamatu secināt, ka šī kriptovalūta ir iegūta noziedzīgā ceļā un saistīta ar noziedzīgu nodarījumu,” norāda Linberga.
Viss liecina, ka ar “Bitcoin” ir maksāts par kāda nozieguma izdarīšanu. Tiesa, kriptovalūtas pēdējos gados ir ļoti populāras dažādu nelikumību veikšanai, jo tās ir teju neiespējams izsekot.
“Es domāju, ka šis ir viens no pirmajiem gadījumiem,” saka prokurore.
Viņa piesardzīgi atzīst, ka šis ir pirmais kriptovalūtas konfiscēšanas mēģinājums Latvijā. Šajā reizē izmeklētāji kaut kādā veidā ir pierādījuši kriptovalūtas piederību noziedzniekam, tāpēc ir nolemts konfiscēt visus “Bitcoin” 200 eiro vērtībā.
Tiesa kriptovalūtas konfiscēšanu tiesa ir uzticējusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pašlaik gan VID nekomentē šo tēmu. Kā norāda raidījums, tas ir saprotams, jo “Bitcoin” konfiscēšanai ir jāzina, kā to izdarīt.
Šajā gadījumā jārunā ne tikai par tiesisko pamatu sakārtošanu, bet arī par konfiscēšanas tehnisko izpildījumu. Ļoti iespējams, ka šis process izrādīsies pārāk sarežģīts, lai veiktu konfiscēšanu.
“”Bitcoin” principā nav iespējams kā atņemt, konfiscēt,” saka kriptovalūtas eksperts Mikus Losāns. Viņš norāda, ka “Bitcoin” un citas kriptovalūtas netiek glabātas kādā centralizētā vietā, tāpēc valsts iestādei nav kur vērsties, lai pieprasītu arestēt vai konfiscēt kriptovalūtas elektronisko maciņu.
“Decentralizētās biržas, tās nav regulētas, valūta nevienam nepieder, ir tehnoloģija, kas to biržu izveidojusi, un šajās decentralizētajās biržās nav iespējams iegūt “Bitcoin” bez īpašnieka atļaujas,” skaidro Losāns.
Amatpersonas gan var laipni lūgt kriptovalūtas īpašniekam labprātīgi atdot digitālo naudu, taču tā vairs nebūs konfiscēšana. Ir arī centralizētās kriptovalūtas biržas, kur naudas konfiscēšana būtu vienkāršāka - līdzīgi kā tradicionālajās bankās, taču noziegumiem tādas biržas parasti neizmanto.
