Labi zināmas noziedzīgās shēmas, kurās iesaistīti SEB bankas klienti

FOTO: AFP / Scanpix

SEB banka ir atzinusi milzīgu aizdomīgu naudas plūsmu klātbūtni Igaunijas filiāle, taču, neraugoties uz to, banka atsakās atzīt savu iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, raksta Igaunijas laikraksts „Postimees”.

Zviedrijas ziņu aģentūra TT savā publikācijā ir minējusi vairākas labi zināmas starptautiskas kriminālās un naudas atmazgāšanas shēmas, kurās ir iespējams atrast saistību ar SEB klientiem.

Lielākā daļa šo klientu ir saistīti ar bankas Igaunijas filiāli. Šeit gan jāpiebilst, ka Zviedrijas žurnālistu rīcībā esošie materiāli sniedz pārskatu tikai par vienu procentu no kopējās aizdomīgās naudas plūsmas. Tas pat ne tuvu nav pietiekami, lai būtu iespējams izprast kopējo ainu.

Miljardu vērtā krāpšanās Maskavas lidostā

Ar šo shēmu ir saistīti vismaz 29 SEB bankas klienti. Laika posmā no 2003. līdz 2008. gadam caur Maskavas Šeremetjevas lidostu tika iegūta nauda, ​​kas saņemta krāpšanas rezultātā degvielas pasūtījuma shēmas īstenošanas. Lidosta caur starptautisku čaulas kompāniju tīklu pasūtīja degvielu tā, lai veidotos 40 procentu mākslīga rezerve. „Rezervi” noziedznieki ielika sev kabatā.

FOTO: EPA/Scanpix

Slepeni dokumenti liecina, ka tikai 2006. un 2007. gadā noziedznieki nopelnīja 200 miljonus dolāru. Izmantojot šo shēmu, Krievija nodokļos zaudēja  40 miljonus ASV dolāru.

Nozagtās summas vēlāk izraisīja aviobiļešu cenu pieaugumu, tāpēc aviopasažieri  bija spiesti maksāt par negodprātīgu biznesmeņu veikto krāpšanu.

Krāpšanā iesaistīto čaulas kompāniju tīklā ir iesaistīti vismaz 29 SEB bankas klienti. Šie klienti vai nu saņēma naudu, vai pārskaitīja summas trešajiem uzņēmumiem, kuri, cik zināms, tika izmantoti krāpšanā Maskavā.

Nāve Vīnē

Austriešu advokāts Ēriks Rebasso 2008. gada beigās policijai ziņoja, ka krievu uzņēmējs Vjačeslavs Dremins viņu nolīdzis atmazgāt naudas līdzekļus 96 miljonu dolāru apmērā.

Rebasso sadalīja naudu 150 pārskaitījumos un nosūtīja tos uz „nodokļu paradīzes” valstīm Klusā okeāna reģionā, cita starpā izmantojot Baltijas bankas. Viņš atzina, kā viltojis kontus, uz kuriem it kā pasūtījis dažādas preces, sākot no mēbelēm un elektronikas līdz augļiem un saldētām siļķēm.

 Vismaz 12 SEB klienti bankas Baltijas valstu filiālēs norēķinājās ar trim galvenajiem uzņēmumiem, kurus Rebasso izmantoja savā shēmā.

2012. gadā advokāts tika nolaupīts, un no viņa ģimenes tika prasīts izpirkums 435 000 eiro apmērā, bet trīs nedēļas vēlāk Rebass tika atrasts miris vienā no mežiem netālu no Vīnes.

Bēdīgi slavenais Putina draugs - bagātais čellists

Zviedrijas žurnālisti, pirmkārt, izpētīja tā saucamās „Trijotnes” krāpšanas materiālus, tas ir, informāciju, kas saistīta ar Lietuvas bankas „Ukio” slēgšanu naudas atmazgāšanas dēļ 2013. gadā. Tika skaidrota arī tās saistība ar SEB banku.

 Mediji to pašu informāciju analizēja jau šī gada martā, skaidrojot, kā oligarhi no Krievijas vairījās no nodokļu apmaksas un slēpa savu naudu. Viens no šīs krāpšanas galvenajiem varoņiem bija Sergejs Roldugins, čellists un tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Sergejs Roldugins

FOTO: AFP / Scanpix

 Izrādījās, ka Roldugins ar čaulas kompāniju tīkla starpniecību bija pārskaitījis apšaubāmas izcelsmes 65 miljonus dolāru. Nav skaidrības par to, kur un kā viens mūziķis varēja iegūt tik milzīgu summu.

Saistību ar Roldugina uzņēmumiem var atrast arī starp SEB bankas klientiem. Kopumā visā „Troika Dialog” investīciju bankā tika pārskaitīti četri miljardi dolāru.

Magņitska lieta

Magņitska lieta ir labs piemērs tam, kā vienota naudas atmazgāšanas shēma vienlaikus var ietekmēt tik daudzas finanšu iestādes. Šī lieta ir saistāma nodokļu izkrāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas notika Krievijā. Tās laikā no valsts tika izkrāpti vairāk nekā 230 miljoni dolāru „melnās” naudas.

Šī lieta tika nodēvēta advokāta Sergeja Magņitska vārdā, kurš bija lietas izmeklētājs, taču pats tika apsūdzēts krāpšanā, bet pēc tam nezināmu iemeslu dēļ nomira cietumā.

Pašlaik zināms, ka Magņitska lietā iesaistītā nauda plūda gan caur „Danske Bank”, gan caur „Swedbank”. Zviedrijas žurnālisti tagad ziņo, ka caur SEB plūduši 475 miljoni kronu jeb 45 miljoni eiro. Šo naudu pārvietoja uzņēmumi, kas saistīti ar Magņitska lietā izmantoto tīklu. Tāpat šī summa ir trīs reizes lielāka par to, kas tika pludināta caur „Swedbank”.

Iepriekš ziņots, ka reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā.

Uz augšu