Nogalināta krievu baņķiera brīdinājums pamudinājis SEB sākt cīņu pret naudas atmazgāšanu

Johans Torgebijs

FOTO: Reuters / Scanpix

SEB bankas izpilddirektors Johans Torgebijs atklājis, ka banka pārņēmusi kontroli pār nerezidentu kontiem un darījumiem 2006. gadā. Tas notika pēc tam, kad toreizējais Krievijas Centrālās bankas viceprezidents Andrejs Kozlovs Igaunijā paziņoja, ka Baltijas valstis tiek izmantotas naudas atmazgāšanai, otrdien vēsta “Postimees”, atsaucoties uz aģentūru “Bloomberg”.

Bijušais Krievijas Centrālās bankas viceprezidents Andrejs Kozlovs 2006. gadā bija ieradies Igaunijā, lai brīdinātu Finanšu uzraudzības iestādi par naudas atmazgāšanu caur Igaunijas bankām. Viņš ieteica slēgt vairāku banku kontus, jo caur tiem tika atmazgāta apšaubāmas izcelsmes nauda.

Kozlovs savā paziņojumā bija domājis par “Ühispank”, kas tagad ir zināma kā SEB banka, un “Sampo” banku, kas vēlāk kļuva par “Danske bank”. Kozlovs brīdināja, ka oligarhi un bijušās Padomju Savienības noziedznieki ar cienījamu banku starpniecību, kas darbojas Baltijas valstīs, mēģina nosūtīt naudu uz rietumiem.

Kad nauda nonāca Baltijas bankās, viņi bieži vien iegādājās luksusa nekustamos īpašumus Rietumvalstīs, jahtas un kažokādas izstrādājumus. Dažos gadījumos šī nauda tika samaksāta par studijām dārgās elitārās universitātēs, kur krievu bagātnieki sūtīja savus bērnus mācīties.

“Trīs dienas pēc Kozlova brīdinājuma mēs sākām sadarbību ar policiju,” intervijā sacīja Torgebijs. Neilgu laiku pēc vizītes Igaunijā, 2006. gada 13. septembrī Kozlovs tika nogalināts. Pēc SEB bankas vadītāja domām, par galveno iemeslu slepkavībai kļuva tieši Kozlova brīdinājums. Tieši tas deva impulsu, lai banka sāktu darba pie naudas atmazgāšanas saistīto risku samazināšanas.

Banka joprojām mēģina saprast, kas notika Igaunijas filiālē pirms 15 gadiem. Pēc ieguldījumu bankas “ABG Sundal Collier” ziņām, pēc 2006. gada nerezidentu naudas plūsma ir būtiski samazinājusies. Tas noticis tieši pēc cīņas uzsākšanas pret naudas atmazgāšanu.

Kamēr miljardiem aizdomīgu “Danske” un “Swedbank” darījumu radīja postošu iespaidu uz šo banku reputāciju un tirgus vērtību, SEB gadījumā sabiedrība bija saudzīgāka pret banku. Tas ir tādēļ, ka banka jau iepriekš ir aktīvi strādājusi pie nelikumību novēršanas un ir atzinusi savas kļūdas.

Pēc “Bloomberg Intelligence” analītiķa Eliota Šteina teiktā, aizdomīgie darījumi SEB 30 miljardu dolāru vērtībā ir piesaistījuši ASV varas iestāžu uzmanību. Galvenais jautājums ir par to, cik no šiem darījumiem nokļuva valsts finanšu sistēmā.

Tieši iespējamais ASV sankciju pārkāpums palielina varas iestāžu interesi. Tajā pašā laikā ASV interesi varēja ievērojami ietekmēt fakts, ka SEB banka pati nolēma atklāt aizdomīgās naudas plūsmas.

“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pārkāpumu noilgums ir pieci gadi. Ja agrāki darījumi tiek uzskatīti par vienas shēmas daļu, nozieguma noilguma termiņu var apstrīdēt, ”sacīja Šteins.

"Ja banka ir veikusi pasākumus, lai pārtrauktu noziedzīgo shēmu darbību pirms 2017. gada, tas varētu mazināt iespējamos soda apmērus."

Uz augšu