Galaktika galaktikā, kas atrodas galaktikā, jeb savādais Hoga objekts

Hoga objekts

FOTO: Wikimedia Commons

Paveries uz Čūskas zvaigznāju, kas mirguļo ziemeļu puses debesīs, un tu, iespējams, ieraudzīsi galaktiku galaktikā, kas atrodas galaktikā.

To dēvē par Hoga objektu, un tas jau kopš tā atklāšanas 1950. gadā fascinē zinātnieku prātus. Gredzenveida galaktikas apkārtmērs ir 100 tūkstošus gaismas gadu liels (nedaudz vairāk nekā Piena Ceļa galaktikai), un tā atrodas 600 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes.

Galaktikas attēlā redzams spilgts zilganu zvaigžņu riņķis, kas ieskauj dzeltenīgāku, iespējams, vecāku zvaigžņu kopumu. Tumšajā telpā starp abām zvaigžņu kopām eksistē vēl viena gredzenveida galaktika, kas atrodas vēl tālāk no Zemes.

Astronomiem joprojām nav skaidrs, kā veidojies Hoga objekts. Gredzenveida galaktikas veido mazāk nekā 0,1% no visām zināmajām galaktikām, tāpēc tas nav vienkāršākais objekts, ko pētīt.

Pats astronoms Arturs Hogs domāja, ka galaktikas gredzena forma ir tikai optiska ilūzija, ko, izliecot gaismas starus, izraisījis kāda masīva objekta gravitācijas spēks. Tiesa, vēlākajos pētījumos ar labāku teleskopu palīdzību šī teorija tika noraidīta.

FOTO: NASA/ESA/HUBBLE

Vēl viena populāra hipotēze ir tāda, ka Hoga objekts reiz bija daudz biežāk sastopamā diska formas galaktika, tomēr senā sadursmē ar kaimiņu galaktiku tā vidū tika izrauts caurums un deformēts tās gravitācijas spēka efekts.

Ja šī sadursme norisinājās pēdējo trīs miljardu gadu laikā, tad astronomiem ar radioteleskopu palīdzību būtu jāspēj ieraudzīt sadursmes seku atliekas, tomēr nekādi pierādījumi par sadursmi pagaidām atrasti nav.

Ja Hoga objekta kodolā norisinājās kosmiska sadursme, tad tā notika tik sen, ka ir pazuduši visi pierādījumi par to.

Uz augšu