Latvijas "veiksmes stāsta" slēptā puse. Aizliegums reklamēt ātros kredītus – tikai uz papīra
Re:baltica

FOTO: Ekrānuzņēmums

Pirms gada, pieņemot grozījumus ātro kredītu regulējumā, vairāki deputāti norādīja, ka to mērķis ir reklamēšanas pilnīgs aizliegums. Taču realitāte liecina ko citu. Gan televīzijā, gan interneta vidē kredītu reklāmas joprojām ir – tiešas, uzbāzīgas un, ļoti iespējams, likumu pārkāpjošas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pret tām nevēršas, norādot, ka pierādīt pārkāpumu būtu ļoti grūti un vaina ir nekvalitatīvi pieņemtajā regulējumā.

Kredītu reklāmas aizliegums tika noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pērn rudenī. Grozījumi tika gatavoti steigā, skatīti tikai divās Tautsaimniecības komisijas sēdēs pirms trešā lasījuma un pieņemti pāris dienu pirms Saeimas vēlēšanām. Viens no to iniciatoriem Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) debatēs kā piemēru minēja azartspēles – līdzīgi kā tām arī ātrajiem kredītiem esot jānosaka ierobežojumi, “kas pilnībā šo reklāmu noliegtu”.

Kopā ar Parādnieku grozījumus virzīja Ivars Zariņš (Saskaņa) un Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība), un Saeima tos arī pieņēma. Līdz ar to kopš 2019.gada vidus patērētāju kreditēšanu ir aizliegta, pieļaujot vien dažus nelielus izņēmumus.

IZŅĒMUMI:

Kreditēšanu reklamēt atļauts:

  • telpās, kurās uzņēmums veic saimniecisko darbību,
  • kredītdevēja interneta mājaslapā vai mobilajā lietotnē;
  • telefoniski, pa pastu vai e-pastu, ja potenciālais klients reklāmu nepārprotami iepriekš piekritis saņemt;

Atļauta arī uzņēmuma zīmolvārda reklāma, izņemot sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā

Kredīts patēriņam vai biznesam?

Re:Baltica apkopotie piemēri rāda, ka kredītdevēji izmanto vismaz trīs spraugas likumā. Pirmā – likums liedz reklamēt kredītus patēriņam, proti, privātpersonām, taču nav aizliegta kredītu reklāma uzņēmumiem. “Risinājums”: publicēt informāciju ar vilinošu kredītpiedāvājumu un tikai lapas pašā apakšā sīkiem burtiņiem norādīt, ka tas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem. Līdzīga prakse tiek īstenota videoreklāmās. Vienā no tām vispirms tiek rādīts tēvs ar mazu bērnu pie rokas, tad divi sirmgalvji ģimeniskā vidē, un tikai pašās beigās aizkadra balss norāda, ka runa ir par aizdevumu juridiskām personām.

FOTO: Re:baltica

Saņem pirms vai pēc piekrišanas?

Otrs izmantotais caurums – iespēja nosūtīt reklāmu, “ja potenciālais klients reklāmu nepārprotami iepriekš piekritis saņemt”. Praksē tas izpaužas, piemēram, kā reklāmas sūtījumi inbox.lv elektroniskā pasta lietotājiem. Cilvēka pastkastē sabirst vēstules ar norādēm, ka konkrētais uzņēmums jums atsūtījis piedāvājumu, kuru atverot, cilvēks piekrīt saņemt šo un citus kreditēšanas piedāvājumus. Taču realitātē tas jau ir atsūtīts, neraugoties uz to, ka piekrišana nemaz nav dota. Vēl vairāk – kā pārliecinājās Re:Baltica, arī nospiežot pogu “nepiekrītu”, atveras konkrētā uzņēmuma baneris un aicinājums atvērt uzņēmuma mājas lapu.

FOTO: Re:baltica

Zīmola vai tomēr pakalpojuma reklāma?

Visbeidzot – atļauts reklamēt zīmolu, nevis pakalpojumu. “‘Ātri un ērti”. “Mēs saprotam, kā ir tad, kad gribas … un gribas uzreiz.” “Normāls risinājums ideju īstenošanai … Tie visi ir teksti no reklāmām, kurās ne ar vārdu nav minēts, ka runa ir par aizdevumu. Kādā reklāmā pensionārs runā par to, ka ieraudzījis “burvīgus un atsaucīgus” uzņēmuma Banknote filiāles darbiniekus, kas viņam kā senioram esot īpaši svarīgi. Reklāmas aicinājums – arī svarīgos lēmumos atcerēties par “Banknoti”, kas Latvijā strādājot jau 10 gadus. Citā rādīti brāļi Dukuri, un norādīts, ka viņi ir eksperti savā jomā, bet SMS Credit – savā. Vēl vienā attēlots starojošs jauns pāris ar suni modernā, vēl neiekārtotā mājoklī. Pēc teksta ” Dzīve ir tas, kas notiek, kamēr tu izbaudi mirkli” seko aicinājums ienākt Moneza.lv.

FOTO: Re:baltica

PTAC: Tika pieņemts sliktākais iespējamais regulējums

Smiltēns, kurš bija viens no ierobežojumu iniciatoriem, uzskata, ka šādos gadījumos likums tiek pārkāpts, jo reklāmu vizuālais vēstījums skaidri rāda, ka tiek reklamēts patēriņa kredīts. Arī tad, ja beigās seko piebilde, ka runa ir par saimniecisko darbību. Savukārt, atļaujot zīmola reklāmas, bijusi doma, ka uz sportistu formām varētu norādīt, kas viņus sponsorē, bet pašlaik it kā zīmola reklāmas veidotas tā, ka aicina izmantot pakalpojumu.

Smiltēns likumā brāķi nesaskata un norāda, ka tajā nevar definēt pilnīgi visus gadījumus. “Tālāk jautājums PTAC, citām uzraugošajām institūcijām, interpretēt likumu, skatīties konkrētos gadījumus un pierādīt, ka likums tiek ļoti rupji pārkāpts,” saka eksdeputāts.

Re:Baltica reklāmas, kuras Smiltēns vērtē kā likumu pārkāpjošas, rāda arī PTAC vadītājai Baibai Vītoliņai. Viņa pauž pārliecību, ka tās aizliegt būtu juridiski grūti un katra esot jāvērtē atsevišķi. Arī ieteikumu veidot PTAC vadlīnijas, pēc kuriem uzņēmumiem būtu jāvadās, lai nepārkāptu likumu, Vītoliņa vērtē kritiski.

Viņa vaino nekvalitatīvi pieņemtos likuma grozījumus: “Tas parāda to, ko teicām pirms vēl likuma izmaiņas stājās spēkā – ka ierobežojumam nav jēga tādā veidā, kā tas ir uzrakstīts.” Jau pirms to pieņemšanas PTAC norādīja, ka aizliegums ir pārāk plašs un būtu jāierobežo tikai to saturs, piemēram, liedzot reklamēt it kā bezmaksas kredītus un lielo atlaižu kredītus. Vēl pirms izmaiņu stāšanās spēkā mainīt regulējumu aicināja arī Ekonomikas ministrija (EM), jo pašlaik likums liedz ne tikai ātro kredītu, bet arī cita veida aizdevumu, piemēram, pirkšanas uz nomaksu, hipotkāro un studējošo kredītu reklāmu. Saeimas Tautsaimniecības komisija EM piedāvājumu noraidīja kā nesagatavotu, un tagad ministrija grozījumus gatavojot vēlreiz.

13.Saeimā neievēlētais Imants Parādnieks, kurš bija viens no reklāmu aizlieguma iniciatoriem, ir pārliecināts, ka tie ir sasnieguši mērķi, jo vismaz televīzijā tik uzbāzīgu reklāmu kā iepriekš vairs neesot. “Taču, kā jau toreiz arī teicu, lai cik stingrus ierobežojumus toreiz uzlikām, skaidrs, ka kompānijas meklēs iespējas, kā tos apiet. Tas jau bija skaidrs tobrīd,” saka Parādnieks. Tāpēc esot jāsper nākamais solis. “Tagad mēs redzam, pa kurām spraugām viņi ir izlīduši ārā. Spraugas ir redzamas, tātad mums tās ir jāaiztaisa ciet,” saka Parādnieks un sola runāt ar partijas biedriem Saeimā.

Uz augšu