Izšķiras "Brexit" liktenis
Vēlēšanas Lielbritānijā

FOTO: EPA/Reuters/Scanpix

Lielbritānijā ceturtdien, 12.decembrī, notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Tajās britiem faktiski būs jāizlemj, vai Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES) janvārī, vai arī tiks rīkots jauns "Brexit" referendums.

Lielbritānijas premjerministrs un Konservatīvās partijas līderis Boriss Džonsons solījis īstenot "Brexit" līdz 31.janvārim, bet opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins solījis jaunu "Brexit" referendumu.

Ziņu aģentūra "Reuters" izklāstījusi četrus visticamākos scenārijus, kas varētu izrietēt no pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām.

1. Džonsons izcīna vairākumu un "Brexit" notiek janvārī

Vēlēšanās konservatīvie izcīna vairākumu - vismaz 326 vai vairāk vietu Pārstāvju palātā, kas ļautu Džonsonam panākt "Brexit" vienošanās apstiprināšanu parlamentā, un Lielbritānija izstātos no ES janvāra beigās.

Tiklīdz Lielbritānija būtu pametusi ES, sāktos pārejas posms, kurā faktiski saglabātos lielākā daļa Lielbritānijas un ES attiecību aspektu. Šis posms noslēgtos 2020. gada decembra beigās.

Pārejas posms tiktu izmantots, lai vienotos par brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.

Džonsons paziņojis, ka pārejas periodu nepagarinās, raisot bažas, ka šis posms varētu noslēgties bez tirdzniecības līguma, pēkšņi saraujot līdzšinējās vienošanās.

Konservatīvā partija ir solījusi apstiprināt budžetu februārī, ieviest jaunu imigrācijas sistēmu un investēt vairāk infrastruktūras attīstībā, to finansējot ar aizņēmumiem.

2. Džonsonam neizdodas izcīnīt vairākumu un palielinās otra referenduma iespējamība

Ja konservatīvajiem neizdotos izcīnīt vairākumu, Lielbritānija tiktu pie parlamenta, kurā nevienai partijai nav vairākuma. Tādēļ partijām nāktos veidot alianses. Pirmajam iespēja tiktu dota Džonsonam, kurš varētu mēģināt izveidot valdību vai atkāpties.

Jaunajai valdībai būtu jāpierāda, ka tai ir pietiekams atbalsts parlamentā.

Džonsonam nav acīmredzamu sabiedroto parlamentā.

Ja Džonsons atkāptos, valdības veidošana, visticamāk, tiktu uzticēta Korbinam. Viņam var izdoties pārliecināt Skotu Nacionālo partiju (SNP) un liberāldemokrātus atbalstīt viņu uzticības balsojumā vai arī atturēties no balsošanas pret viņu.

SNP vēlas otra referenduma sarīkošanu par Skotijas neatkarību.

Ja Korbinam izdotos izveidot jaunu valdību, mazākās partijas, visticamāk, atbalstītu otra "Brexit" referenduma sarīkošanu. Leiboristi paziņojuši, ka referendumam būtu jābūt izvēlei starp "Brexit" vienošanos, ko panāktu Korbins, un valsts palikšanu ES.

Korbins izteicies, ka grib panākt jaunu vienošanos ar Briseli trīs mēnešu laikā un sarīkot referendumu sešu mēnešu laikā. Viņš solījis, ka paliks neitrāls otrajā referendumā.

Taču maz ticams, ka Korbins iegūs mazāko partiju atbalstu leiboristu iecerētajām ekonomikas reformām, tādēļ viņš var izvēlēties izsludināt jaunas vēlēšanas pēc tam, kad "Brexit" jautājums būs atrisināts.

3. Džonsons zaudē vairākumu, bet saglabā varu

Ja Džonsonam vēlēšanās neizdotos saglabāt vairākumu, viņš var mēģināt noturēties pie varas, slēdzot vienošanās ar oponentiem.

Lai gan Džonsonam nav acīmredzamu sabiedroto, ņemot vērā viņa nostāju "Brexit" jautājumā, viņš var izlemt, ka vēl viens termiņš premjerministra amatā ir to vērts, lai pabojātu savu reputāciju, laužot solījumu īstenot "Brexit" līdz janvāra beigām.

4. Leiboristi iegūst vairākumu

Ja leiboristiem, neskatoties uz aptauju prognozēm, izdotos izcīnīt vairākumu parlamentā, viņi varētu sarīkot otru referendumu par "Brexit" un sākt īstenot iecerētās radikālās ekonomikas reformas.

Partija solījusi pirmajās 100 dienās prezentēt jauno budžetu, lai pieliktu punktu taupības pasākumiem, īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju un investēt infrastruktūras projektos.

Uz augšu