Francijas valdība nepiekāpjas protestētāju prasībām

Protesti Francijā. 11.decembris, 2019

FOTO: EPA/Scanpix

Francijas premjerministrs Eduārs Filips trešdien paziņojis, ka minimālais pensionēšanās vecums arī turpmāk būs 62 gadi, taču, lai saņemtu pilnu pensiju, francūžiem nāksies strādāt līdz 64 gadu vecumam.

Izklāstot iecerētās pensiju sistēmas reformas, Filips solīja, ka pārmaiņas būs pakāpeniskas un ka tās attieksies vienīgi uz cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1975.gada.

Jauno kārtību sāks piemērot strādājošajiem, kuri darba tirgū iesaistīsies 2022.gadā, kas ir prezidenta Emanuela Makrona pašreizējā pilnvaru termiņa pēdējais gads.

Valdība arī sola, ka tiem, kas visu mūžu strādājuši, tiks noteikta minimālā pensija 1000 eiro apmērā.

Valdība savas reformu ieceres detaļas izklāstījusi septītajā dienā, kopš Franciju paralizējuši ar reformu neapmierināto strādājošo streiki, kuru laikā pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstošiem saniknotu cilvēku.

Saskaņā ar varasiestāžu aplēsēm Parīzes reģionā transporta sastrēgumu kopējais garums Parīzes reģionā trešdien sasniedzis aptuveni 460 kilometrus, bet pašā galvaspilsētā no 16 metro līnijām darbojas tikai divas.

Neskatoties uz to, daudzi francūži joprojām pauž atbalstu streikotājiem, bažījoties, ka viņu pensijas pēc Makrona plāna īstenošanas saruks.

Arodbiedrības norāda, ka prezidenta iecerētās universālās pensiju sistēmas ieviešana, aizstājot pašreizējās 42 atsevišķo nozaru sistēmas, francūžiem nāksies strādāt ilgāk, bet tā rezultātā viņi saņems mazākas pensijas.

Lai gan valdība cerējusi, ka pēc reformas plāna nodošanas atklātībai spriedze valstī mazināsies, arodbiedrības jau paudušas noraidošu attieksmi pret Filipa izteikto piedāvājumu.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers, kas iepriekš nav atbalstījis aicinājumus uz vispārējo streiku, paziņojis, ka premjers "pārkāpis sarkano līniju", jo nodarbinātības vecuma paaugstināšana līdz 64 gadiem, lai saņemtu pilnu pensiju, viņa vadītās arodbiedrības biedriem nav pieņemama.

Bergers arī norādījis, ka valdība nav pietiekami rēķinājusies ar tiem, kas strādā fiziski smagā darbā, piebilstot, ka viņš sasaucis arodbiedrības valdes ārkārtas sēdi.

Filipa izklāstīto plānu noraidījuši arī citu arodbiedrību līderi.

Radikālā arodbiedrība CGT, kas līdz šim bijis vadošais streiku dzinējspēks, norādījusi, ka premjera runa apliecinājusi valdības nevēlēšanos ar kādu rēķināties.

Savukārt arodbiedrība UNSA, kas bauda lielu ietekmi sabiedriskā transporta nozarē, paziņojusi, ka valdībai jāsniedz sīkāki paskaidrojumi par to, kā reforma ietekmēs sabiedriskajā transportā strādājošos, kuru priviliģēto pensiju sistēmu paredzēts likvidēt.

Tikmēr policistu arodbiedrības SGP līderis Īvs Lefēvrs paziņojis, ka aicinās tās biedrus masveidā izņemt iekrātās brīvdienas, lai paralizētu policijas iecirkņu darbu.

Uz augšu