Kāpēc Zemes orbīta ir pilna ar atkritumiem?

FOTO: AFP / Scanpix

Jau ziņots, ka Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) plāno kopīgu misiju ar komerciālu konsorciju, lai sāktu  atkritumu savākšanu kosmosā. Tomēr paliek jautājums: kāpēc vispār kosmosā ir tik daudz atkritumu?

Zemes orbīta ir pilna ar atkritumiem – satelītu vraku gabaliem, nolietotajām nesējraķetēm, krāsas plēksnēm, kas atlupušas no dažādiem priekšmetiem, un daudz ko citu. Misijas “ClearSpace-1” laikā plānots šo plašo ārpuszemes izgāztuvi atbrīvot no atkritumiem.

Ar četrām rokām bruņotais robots, kuru radījusi Šveices kompānija “ClearSpace”, savāks atkritumus un tad virzīsies Zemes virzienā, beigās ar visiem atkritumiem sadegot atmosfērā, vēsta "CNN".

Robots fokusēsies uz konusveidīgo ESA raķeti, kas kosmosā tika atstāta 2013. gadā. Ja viss norisināsies kā plānots, nākamajās misijās no Zemes orbītas tiks aizvākti arī lielāki objekti.

“Šis ir īstais laiks šādai misijai, jo atkritumu kosmosā ir vairāk kā jebkad. Tagad Zemes orbītā atrodas gandrīz 2000 strādājoši satelīti un vairāk nekā 3000 satelītu vraku,” komentēja “ClearSpace” dibinātājs Luks Pigets.

Kāpēc kosmosa atkritumi ir tāda problēma?

Zemes orbīta izskatās pēc kosmosa atkritumu izgāztuves. Kopš kosmisko lidojumu sākšanās 1957. gadā, kad tika palaists Padomju Savienības satelīts “Sputnik 1”, kosmosā radies vairāk atkritumu nekā strādājošo satelītu. ESA ir aplēsusi, ka Zemi apriņķo aptuveni 170 miljoni atkritumu gabalu. Līdz ar satelītu vrakiem kosmosā atrodas arī nesējraķešu atliekas un dažādas ierīču detaļas, kas izkaisītas negadījumos.

Šie atkritumi vienā mierā nekarājas gaisā - daži no tiem šaujas uz priekšu lodes ātrumā. Ņemot vērā lielo ātrumu, pat mazākais kosmosa atkritums var pamatīgi apdraudēt strādājošos satelītus vai kosmosa kuģus.

"ClearSpace" kosmosa atkritumu savācējs.

FOTO: Reuters/ScanPix

“Iedomājieties, cik bīstami būtu kuģot pa jūru, ja visi vēsturē zudušie kuģi joprojām dreifētu ūdens virspusē. Tieši tāda ir pašreizējā situācija mūsu orbītā, un tai nevar ļaut turpināties,” preses paziņojumā teica ESA ģenerāldirektors Jans Voirners.

Šāda veida sadursmes ir bīstamas ne tikai kosmonautiem, bet arī var ietekmēt mūsu ikdienas dzīvi, proti, satelīti nodrošina mums visu vajadzīgo informāciju un komunikāciju. Drazas Zemes orbītā var palikt gadsimtiem ilgi vai pat nekad neatstāt to.

Kas jau ir izdarīts?

Gadiem ilgi NASA, ESA un citas kosmosa aģentūras ir pētījušas kosmosa drazu savākšanas tehnoloģijas un izvirzījušas tādas idejas kā atkritumu savākšana ar tīkliem, harpūnām vai robotu rokām.

Ilgu laiku zinātniekiem nebija pieejamas tehnoloģijas, kas palīdzētu risināt kosmosa atkritumu problēmu, tomēr pēdējos gados ir panākts progress. Piemēram, Japānas zinātnieki pašlaik strādā pie satelīta, kas izmanto magnētus, lai notvertu un iznīcinātu atkritumus. Vēl pagājušajā gadā Lielbritānijā tika radīta eksperimentāla ierīce, kas ap nestrādājošu satelītu apvilka tīklu, neļaujot no tā atdalīties detaļām.

Vēl ir jāizdomā, kā lai finansē visus šos projektus. Lielbritānijā izstrādātā ierīce maksā 15 miljonus eiro, kas priekš ceļojumiem kosmosā ir lēti. “ClearSpace” budžets ir 100 miljonus eiro liels.

Atkritumu savākšana ir viens no risinājumiem. Otrs ir – neļaušana tiem nonākt kosmosā. Kompānija “SpaceX” jau izstrādā satelītus, kas pēc savas darbības beigām automātiski nogāzīsies uz Zemes.

Uz augšu