Antarktīdā atrasts dziļākais visu planētas kontinentu virsmas punkts

FOTO: EPA/Scanpix

Zem Antarktīdas ledus Denmana šļūdonī atrasta vaga, kas iesniedzas 3,5 kilometru dziļumā zem jūras līmeņa.

Vagu pētnieki atklāja, veidojot detalizētāko zem Antarktīdas esošās sauszemes karti. “BedMachine” ir topogrāfiska Antarktīdas karte, kurā attēlotas grēdas, vagas un nogāzes, kas veido ainavu.

Karti izveidoja starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot datus no 19 pētniecības iestādēm, kas pētījumus veikušas 40 gadu garumā. Lai izmērītu ledus biezumu un atklātu zemi zem tā, tika izmantoti radaru un satelītu uzņēmumi no ārkārtīgi plašas teritorijas.

Karte un atklājums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”.

Pētījuma galvenais autors Metjū Morligems izdevumam “Newsweek” atklāja, ka viņš pie “BedMachine” projekta sāka strādāt teju nejauši. Proti, viņš kopā ar kolēģiem no NASA gatavoja ledāju modeļus, bet, kad šie modeļi tika piemēroti diviem ledājiem, izrādījās, ka kaut kas nav kārtībā.

“Daži no ledājiem, kuri, kā mēs domājām, zaudē savu masu, patiesībā pieņēmās apjomā. Mēs sākām pētīt, kur ir problēma. Izrādījās, ka ledāja pamatdaļas jeb “gultas” forma nav pareiza,” stāstīja Morlingems.

Zinātnieki aptvēra – lai iegūtu labākus ledāju modeļus, pētniekiem vajag labākas ledāju pamatdaļas kartes. Tāpēc Morlingems izdomāja jaunu tehniku, lai saredzētu zemi zem ledāja.

“Lielākais izaicinājums bija tas, ka Antarktīda ir tik milzīga – lielāka par ASV un Meksiku kopā. Tāpēc mums vajadzēja piecus gadus, lai paveiktu iecerēto,” piebilda Morlingems.

Rezultātā zinātniekiem izdevās atklāt iepriekš neredzētas zem ledus esošās zemes īpašības. Zinātnieki Rosa šelfa ledājā atklāja izteiktas grēdas. Tas ir lielākais šelfa ledājs Antarktīdā, kā arī ir viens no bažu objektiem saistībā ar klimata pārmaiņām, jo globālās sasilšanas dēļ tas var sabrukt.

Otrs pārsteigums, protams, bija dziļā vaga zem Denmana šļūdoņa. Pētniekiem iepriekš bija zināms, ka zem šā lielā ledāja Antarktīdas austrumos ir dziļa vaga, tomēr nebija skaidrs, cik tā ir dziļa. Morlingems atklāja, ka bija vairāki mēģinājumi noskaidrot tās dziļumu, tomēr pūliņi nevainagojās ar rezultātiem.

Ar jauno tehniku pētnieku komanda varēja izmērīt Denmana vagas dziļumu – tā iesniedzās 3,5 kilometrus zem jūras līmeņa, kļūstot par dziļāko vietu uz sauszemes. Turklāt tā ir 100 kilometru gara un 20 kilometru plata.

Dziļākā zināmā vieta uz Zemes ir Marianas dziļvaga, kas dziļākajā vietā sasniedz pat 11 kilometru lielu dziļumu.

Uz augšu