Vīrusi, rieksti un pīle: ko sevī slēpj 5700 gadu sena “košļājamā gumija”

FOTO: AFP/SCANPIX

Zinātnieki no 5700 gadu senas “košļājamās gumijas” ieguvuši veselu cilvēka genomu. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad pilnu genomu ir izdevies iegūt no kaut kā, kas nav kauls.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, rakstīts, ka košļene reiz bijusi sievietes mutē, viņa dzīvojusi Skandināvijā ap 2600. gadu pirms mūsu ēras. Visticamāk, viņai bija tumša ādas krāsa, tumši mati, zilas acis un laktozes nepanesamība.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka viņa bija radniecīga Eiropas medniekiem-vācējiem, nevis citām cilvēku grupām, kas dzīvoja tajā laikā.

Antīkā sieviete nodēvēta par Lolu, un zinātnieki jau noskaidrojuši, viņas senči nav neolīta zemnieki, kaut arī viņa dzīvoja laikā, kas Dānijā iestājās uzreiz pēc pārejas no mezolīta uz neolītu.

Pētnieki saka, ka tas balsta citur Eiropā atrastos pierādījumus, ka mednieki-vācēji šeit uzturējās ilgāk, nekā uzskatīts iepriekš.

“Košļājamā gumija” jeb bērza piķa gabals – brūnganmelna substance, kas iegūta no uzkarsētas bērza mizas – tika atrasts Dānijas dienvidos. Bērza piķi antīkajos laikos plaši izmantoja kā universālu līmi, kas bija ļoti noderīga, lai darinātu akmens rīkus.

Šajā piķa pikucī zinātnieki pamanīja zobu atstātas pēdas, kas liecina, ka tas kalpojis kā košļene. Iespējams, ka tādā veidā piķis tika padarīts elastīgāks, lai to vēlāk varētu izmantot rīku izgatavošanā. Tomēr pastāv iespēja, ka piķi košļāja, lai remdinātu zobu sāpes vai izsalkumu.

Lai arī piķa izmantojums nav īsti skaidrs, tas sniedz ieskatu tā laika cilvēka uzturā un veselības stāvoklī. Līdz ar cilvēka DNS zinātnieki košļenē atrada arī augu, dzīvnieku un pat vīrusu DNS. To vidū bija arī lazdu riekstu un pīles DNS, parādot, kāds bija šī cilvēka uzturs.

Pētnieki arī novēroja Epšteina-Barra vīrusa DNS, kas skar 90 procentus mūsdienu cilvēku, kā arī baktēriju DNS, kas ir saistītas ar pneimoniju.

“Mūsu senči dzīvoja atšķirīgā vidē nekā mēs. Viņiem bija citāds uzturs un dzīvesveids, tāpēc ir interesanti vērot, kā tas atspoguļojas viņu mikrobiotā,” komentēja pētījuma galvenais autors Hanness Šrēders.

Uz augšu