Tas, ko neizlasīsiet ikdienas ziņās: džungļi aiz Tuvo Austrumu piekškara (12)

Apstulbis blenžu telefona ekrānā un tad nolemju, ka šis fikseris - manis uzrunātais potenciālais palīgs un problēmu risinātājs Sīrijā - mani vienkārši grib apčakarēt. Ir 2019. gada 11. novembris, līdz lidojumam uz Irāku vēl deviņas dienas. Vēl ir laiks sameklēt citu palīgu, ar kura palīdzību es Sīrijā varētu īstenot savas ieceres. Bet drīz vien šis Sīrijas fiksera jautājums mani sāk dzīt izmisumā. Pēc sarakstēm ar vēl dažiem kandidātiem top skaidrs, ka vidējā fiksera cena Sīrijā ir ap 700 dolāriem dienā. Skaidrs, ka situācija manā iecerētajā galamērķī ir neprognozējama un bīstama - Kamišlī, kur plānoju pavadīt kādu laiku, pirms dažām dienām vienlaicīgi nogranda trīs pašnāvnieku sprādzieni, turpat netālu notiek turku ofensīva un pastāv vienkārši aplaupīšanas riski. Bet par iecerētu piecu dienu darbu maksāt 3000 eiro nav manā budžetā. Palēnām piezogas nepatīkami urdoša apziņa, ka mans Irākas un Sīrijas projekts būs lieliem izaicinājumiem pilns, no kuriem lielākie būs fiksera jautājums un Irākas/Sīrijas robežas šķērsošanas atļaujas saņemšana.

Dažas dienas pirms izlidošanas atmetu domu par drona līdzi ņemšanu. Oficiālā internetā atrodamā informācija liecina, ka drona ievešana Irākā nav atļauta un tas var tikt konfiscēts. Savukārt drona ražotāja DJI mājas lapā ir norādīts, ka praktiski visa Irākas teritorija ir noklāta ar lidojumu liegumu, kas nemaz neļaus dronam pacelties. Teorētiski varētu mēģināt sadabūt Kurdistānas valdības atļauju drona lidojumiem un to sūtīt DJI, lai saņemtu kodu lidojuma lieguma atbloķēšanai, bet man ir sajūta, ka samilzušu problēmu jau tā ir pārāk daudz. 

Varbūt ir iespējams iztikt bez fiksera? Vairākkārt Austrumukrainā filmējot, taču iztiku bez. Bet tur izlīdzējos ar krievu valodu, Irākā un Sīrijā bez tulka neiztikt. Un noteikumos Irākas/Sīrijas robežas šķērsošanai ir jābūt norādītam fikserim, kurš sagaidīs mani uz robežas un rūpēsies par mani kara zonā. Tikai dažas dienas pirms lidojuma no Faiškaburas robežpunkta pienāk robežas šķērsošanas atļaujas noraidījums, interneta medijiem atļaujas netiek dotas. Kā tas mūsdienu interneta laikmetā ir iespējams? Zvanu, lai noskaidrotu, bet klausulē sprakšķ un atbildīgās personas balss ir bezkaislīga - interneta portāliem atļaujas netiek izsniegtas…

Arī manas Irākas ieceres draud izkūpēt gaisā. Arābu kontrolē esošās bijušās Islāma valsts bastioni Mosula un Kirkūka ir bīstamas vietas, no kuru apmeklēšanas mani mēģina atrunāt ne viens vien vietējais kontakts. Bet tajā pašā laikā mani mulsina pāris citi apgalvojumi, ka īsi braucieni uz Kirkūku un Mosulu man būtu iespējami. Pamazām saprotu, ka pretrunīga informācija un arī solījumi šajā reģionā ir normāli. No visa tā pašam nāksies izšķetināt uzticamāko informāciju un pieņemt pareizos lēmumus. Mans Kurdistānas kontakts raksta: - Šeit situācija ir kā vulkāns. Nepārtraukti mainīga. 

No Bagdādes un citām Irākas pilsētām pienāk ziņas par pieaugošiem masu nemieriem un apšaudēm. Gan drošības dienestu formās, gan civilos apģērbos ģērbti cilvēki šauj pa protestētājiem, un bojā gājuši jau simtiem cilvēku. 

Kāds cits no Irākas emigrējis kontakts mani brīdina par riskiem arābu kontrolētajā Irākā: - Informācijai, tur visu kontrolē šiītu kaujinieki, The Popular Mobilization Forces (Irākas valdības sponsorēta organizācija, kurā ietilpst aptuveni 40 paramilitāri grupējumi) ir blēži un ir iefiltrējušies federālajā armijā, iesaku īpašu piesardzību. Esi uzmanīgs, stāstot par saviem mērķiem un uzskatiem, neatklāj tos, ja tiksi pratināts blokposteņos. Iesaku sniegt par sevi un saviem mērķiem tikai vispārīgu žurnālistisku informāciju. Atceries, kaujinieki nepakļaujas nekādiem starptautiskajiem likumiem. 

Kas man draudētu par nokļūšanu Irākas federālās armijas nagos, nav ne jausmas. Par nokļūšanu Asada armijas nagos - pieci gadi Sīrijas cietumā vai, kā vēlāk man skaidroja vietējie Sīrijas kurdi, - par tavu tālāko likteni mēs nekad neuzzinātu.

Vēlāk, kad būšu Irākā, pārcenoto fikseru aina man taps skaidrāka - šis reģions ir pasaules lielo mediju apgrozības centrs. No šejienes tiek ziņots par notikumiem Irākā, Sīrijā, Jordānijā un citās reģiona valstīs. Lielo televīziju budžets fikseriem, kas tiek samaksāts, nepamirkšķinot acis, - 4-5 tūkstoši dolāru par nedēļas darbu, un tas arī ir izskaidrojums milzīgajām fikseru cenām.

Bet es vēl joprojām esmu bez robežas šķērsošanas atļaujas un fiksera, kuru varētu atļauties.

Nākamais stāsts no Irākas Kurdistānas 13. janvārī.