Atsevišķi cilvēki gada pirmajās trīs darba dienās nopelnījuši vairāk nekā citi gada laikā (10)

Foto: AFP / Scanpix

2020. gads ir tikko sācies, un ir noslēgušās pirmās darba dienas jaunajā gadā. Lai gan darba dienu skaits šogad vēl ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms, ir cilvēki, kuri jau paguvuši nopelnīt tik daudz, cik vidusmēra cilvēks nopelna gada laikā, vēsta BBC.

Lielbritānijā veikti vairāki pētījumi, kuros noskaidrots, cik lielas algas saņems britu vadošo kompāniju vadītāji un par cik reizēm viņu algas ir lielākas nekā vidējā darbinieku alga.

Tiek norādīts, ka “Financial Times” aktīvu biržas (FTSE) 100 uzņēmumu vadītāji trīs darba dienu laikā ir nopelnījuši vairāk naudas nekā vidusmēra darbinieks. Tātad – lielā uzņēmuma vadītājs, kurš savu darbu sāka 2. janvārī, līdz pirmdienas, 6. janvāra plkst. 17:00 būs nopelnījis 29 559 sterliņu mārciņas jeb 34 600 eiro. Šādu algu gada laikā saņem darbinieks, kurš mēnesī nopelna vairāk nekā 2800 eiro.

Šos datus ir apkopojis “Chartered” personāla un attīstības institūts, kā arī domnīca “High Pay Center”. Biznesa sekretāre Andrea Līdsoma norāda, ka atalgojuma atšķirības starp uzņēmumu vadītājiem un darbinieku algām ir ļoti “satraucošas”.

Fakti liecina – balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, vidēji katrs no FTSE 100 uzņēmumu vadītājiem 2018. gadā saņēma 3,46 miljonus sterliņu mārciņu (vairāk nekā četrus miljonus eiro) gadā. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem darba samaksa stundā ir 901,30 mārciņas (1058.04 eiro).

Salīdzinājumam – Lielbritānijā vidējā pilna laika darba stundas likme bija 14,37 mārciņas jeb 16,87 eiro stundā. Ziņojumā teikts, ka lielo uzņēmumu vadītāji vidēji nopelna par 117 reizēm vairāk nekā uzņēmumu vidējais darbinieks.

Ziņojumā teikts, ka pārlieku lielā atalgojuma plaisa starp uzņēmumu vadītāju un parasto darbinieku algām būs galvenā problēma 2020. gadā. Šis ir pirmais gads, kad biržā kotētajām firmām, kurā strādā vairāk nekā 250 darbinieku, ir pienākums atklāt, kāda ir atalgojuma attiecība starp uzņēmuma vadītājiem, kā arī parastajiem darbiniekiem.

Vēl viens būtisks jaunums – lielajiem uzņēmumiem būs jāizskaidro, kāpēc ir radusies konkrētā algu plaisa, kā arī galvenie iemesli, kādēļ uzņēmuma vadītāji saņem atalgojumā tādu summu, nevis mazāku.

“Chartered” personāla un attīstības institūts un domnīca “High Pay Center” aicināja uzņēmumus neignorēt jaunos noteikumus vai arī neuzskatīt šo nosacījumu izpildi par vienkāršu formalitāti. Abas institūcijas jaunos noteikumus uzskata par  lielisku iespēju uzņēmumiem pilnībā izskaidrot iemeslus, kādēļ firmas vadībai ir tieši tāds un nevis citādāks atalgojums.

“Chartered” izpilddirektors Pīters Čeiss medijiem sacīja: “Šis ir pirmais gads, kad uzņēmumiem tiek prasīts atskaitīties par vadītāju atalgojumu. Uzskatām, ka atalgojuma līmeņa ziņošana pamatoti palielinās atalgojuma noteikšanas un izmaksāšanas prakses pārbaudi. Konkrētu ciparu publiskošana ir tikai sākums,” sacīja Čeiss.

Mums ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi spētu pierādīt un attaisnot ļoti augsto atalgojumu izmaksas augstākajiem vadītājiem, it īpaši saistībā ar to, kādas algas saņem tā paša uzņēmuma vienkāršie darbinieki - “melnā darba darītāji”, sacīja domnīcas “High Pay Center” direktors Lūks Hilbrīds.

“Uzņēmumu vadītājiem Lielbritānijā tiek maksāta ārkārtīgi augsta alga, salīdzinot ar pārējo darbaspēku. Tas savukārt palīdz padarīt Lielbritāniju par vienu no nevienlīdzīgākajām valstīm visā Eiropā,” sacīja Līdsoma.

Viņa atzina, ka šādi skaitļi rada bažas, tomēr uzsvēra, ka izmaiņas likumdošanā un noteikumos par vadītāju atalgojuma publiskošanu palīdzēs cīnīties pret pieaugošo nevienlīdzību.

“Šodienas rādītāji, cik naudas saņem vienkāršo strādnieku priekšnieki, var izrādīties pat šokējoši. Domāju, ka ne vienam vien smagi strādājošajam cilvēkam Lielbritānijā radīsies virkne jautājumu par ienākumu vienlīdzību. Lai arī situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo vadītāju un strādnieku algu plaisa ir sarukusi par ceturto daļu un kopš pagājušā gada – vēl par 13%, situācija joprojām saglabājas ļoti satraucoša,” sacīja Līdsoma.

Viņa piebilda, ka ļoti nepatīkama tendence ir fakts, ka uzņēmumu vadītāji saņēmuši ļoti dāsnas kompensācijas pat tad, ja viņiem nav izdevies īstenot dažādus iepriekš nospraustos uzdevumus, kā arī ir bijuši nepatīkami starpgadījumi saistībā ar darbiniekiem un klientiem.

Līdsoma saka, ka jaunās izmaiņas, kas noteiktas saistībā ar uzņēmumu vadītāju algu publiskošanu, “palielinās pārskatāmību attiecībā uz to, vai un kā direktori pilda savus pienākumus atbilstoši lielajai algai, ko šie cilvēki saņem ik dienas.”

Savukārt Lielbritānijas Tirdzniecības apvienību kongresa ģenerālsekretārs Frenčs O’Greidijs paziņoja, ka šāda veida ziņojums "atklāj mums visiem visu par to, cik patiesībā negodīga ir Lielbritānijas ekonomika".

Svarīgākais
Uz augšu