Būvniekiem ziņas par darba laikiem būs jāsniedz no februāra (2)

Valdības otrdien apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem satur detalizētu regulējumu attiecībā uz datu nodošanas nosacījumiem, tostarp datu nodošanas formātu, un kārtību, kādā tiek veikta datu kvalitātes pārbaude un kļūdaino datu labošana.

Tāpat noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt ārējo drošības pārbaudi elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai, kā arī noteikt prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai.

Par šiem noteikumiem izcēlās plašas diskusijas, jo Latvijas Būvniecības partnerība iebilda pret pārlieku lielo būvniecības nozares kontroli, pieprasot no būvniekiem katru dienu iesniegt konkrētu datus. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sliecās atbalstīt būvnieku organizāciju, norādot, ka valsts pārvaldei vajadzētu sadarboties ar privāto sektoru, nevis darboties pret to. 

Savukārt Ekonomikas ministrijas eksperti uzsvēra, ka gadījumā, ja netiks paredzēta prasība par informācijas sniegšanu katru dienu, pastāv bažas, ka negodprātīgie komersanti varētu manipulēt ar iesniedzamajiem datiem, turklāt Valsts ieņēmumu dienests tos nevarēs pieķert.

Nozares pārstāvji un ministri vienojās par principu, kādā veidā būvniekiem būs jāiesniedz valstij nepieciešamā informācija.

Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze ir Būvniecības informācijas sistēmas sastāvdaļa un tās pārzinis un turētājs ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē visas personas, kam tiek piešķirtas tās lietošanas tiesības (katrai personai tiek noteikts atšķirīgs tiesību apmērs), varēs autorizēties un veikt datu ievadīšanu un/vai iegūšanu un to analīzi. Datu analīzes iespējas tiks nodrošinātas, izmantojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktos ievadāmos datus par būvlaukumā nodarbinātu personu, būvdarbu veicējiem, būvlaukumu identifikāciju, noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju un apakšuzņēmējiem summām un būvdarbu sākšanas un izpildes laikiem.

Elektroniskās darba laika uzskaites dati attiecas uz katru būvlaukumā nodarbināto. Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā, kas tiek ieviesta būvlaukumā, tiek reģistrēts katrs būvlaukumā nodarbinātais, kā arī uzturēti tā personas dati.

Tāpat sistēmā tiek reģistrēti un uzturēti dati par būvkomersantiem un apakšuzņēmējiem. Lai elektroniskās darba laika uzskaites dati būtu izmantojami nodokļu administrēšanai, datiem par nodarbināto un darba devēju jābūt precīziem un aktuāliem. Datu precizitāte un aktualitāte tiks nodrošināta, vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē veidojot sasaisti ar Iedzīvotāju reģistra datiem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Komercreģistra datiem un pie datu nodošanas pārbaudot iesniegto datu atbilstību valsts informācijas sistēmās reģistrētajiem datiem.

Datu apmaiņa notiks, izmantojot esošās Būvniecības informācijas sistēmas saskarnes - ar Iedzīvotāju reģistru un VID - pa tiešo, bet ar Uzņēmumu reģistru, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju. 

Būvlaukumā nodarbināto personu darba laika reģistrācijas un uzskaites datu lauki - vārds, uzvārds, personas kods, pēc elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu saņemšanas vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē tiks salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistra datiem, savukārt darba devēja nosaukums un reģistrācijas numurs - ar Komercreģistra datiem. Gadījumā, ja darba devējs būs fiziska persona, tiks salīdzināts darba devēja vārds un uzvārds ar Iedzīvotāju reģistra datiem, izņemot ārvalstniekus.

Veicot datu salīdzināšanu, būvlaukumā nodarbinātās personas un darba devēja - fiziskas personas galvenais identifikators būs personas kods, bet darba devēja galvenais identifikators būs Uzņēmumu reģistra vienotais reģistrācijas numurs. Neatbilstību gadījumā vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze nosūtīs paziņojumu elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai.

Apakšuzņēmēja informācija par noslēgtajiem līgumiem ievadīšanas brīdī tiks salīdzināta ar Iedzīvotāju reģistra un Uzņēmumu reģistra datiem. Sistēmas funkcionalitāte neļaus apakšuzņēmējam iesniegt informāciju ar kļūdainiem datiem. Šādi tiks nodrošināta datu pareizības pārbaude, nodrošinot datu kvalitāti. 

Lai nepārprotami noteiktu BVKB atbildību par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datu kvalitāti, noteikts, ka BVKB atbildēs par datu pieejamību, konfidencialitāti un integritāti, nodrošinot atbilstību iesniegtajiem datiem. Ņemot vērā, ka BVKB ir vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes pārzinis un turētājs, BVKB būs atbildīgs par Būvniecības informācijas sistēmā ievadīto datu pieejamību, konfidencialitāti un integritāti, nodrošinot atbilstību iesniegtajiem datiem.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī efektīvāk kontrolētu būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā. 

Darba laika reģistrācija ļauj nodrošināt šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem.