Uz Zemes atrasti 8 miljardus gadu veci zvaigžņu putekļi

FOTO: Reuters/ScanPix

Izanalizējot kādu meteorītu, zinātnieki atklājuši senāko zināmo materiālu uz Zemes – putekļus no zvaigznēm, kas veidojās vēl pirms Saules sistēmas rašanās.

Pētītais meteorīts uz Zemes nogāzās 20. gadsimta 60. gados un ir vairāk nekā 7,5 miljardus gadu vecs. Zinātnieku veikums aprakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

Kad zvaigznes mirst, daļiņas, kas atrodas to iekšienē, nonāk atklātā kosmosā, kur veido jaunas zvaigznes, planētas, mēnešus un meteorītus.

“Tie ir cieti zvaigžņu paraugi, īsti zvaigžņu putekļi,” teica pētījuma galvenais autors Filips Heks.

ASV un Šveices pētnieku komanda izanalizēja 40 putekļu paraugus, kas atradās ieslēgti meteorītā, kurš nogāzās Austrālijā 1969. gadā.

“Sākumā meteorīta fragmenti ir jāsaberž putekļos; kad tas izdarīts, mēs iegūstam tādu kā pastu, kas ož pēc puvuša zemesriekstu sviesta. Šī pasta vēlāk tiek izšķīdināta skābē, un beigās pāri paliek tīri zvaigžņu putekļi. Tas ir kā nodedzināt siena gubu, lai atrastu adatu,” skaidroja Heks.

FOTO: Philipp R. Heck

Lai noskaidrotu, cik patiesībā seni ir šie putekļi, pētnieki izmērīja, cik ilgi tie bijuši pakļauti kosmiskajiem stariem visumā. Daži no šiem stariem iedarbojas uz matēriju, liekot veidoties jauniem elementiem. Jo ilgāk matērija ir pakļauta šiem stariem, jo vairāk jaunu elementu veidojas. Lai datētu putekļus, zinātnieki izmantoja neona izotopu – Ne-21.

“Es to salīdzinu ar spaiņa novietošanu lietū. Pieņemot, ka lietus ir lijis bez apstājas, ūdens daudzums spainī var atklāt to, cik ilgi spainis ir bijis lietū,” piebilda Heks.

Izmērot to, cik daudz jaunu elementu ir matērijā, zinātnieki var aprēķināt, cik ilgi tā ir bijusi pakļauta kosmiskajiem stariem. Rezultātā ir iespējams aprēķināt arī matērijas vecumu.

Daži no šiem putekļu paraugiem izrādījās senākie, kas jebkad atklāti.

Izdevumam “BBC News” Heks pastāstīja: “Tikai 10% no šiem putekļiem ir vecāki par 5,5 miljardiem gadu. 60% no tiem ir jauni – 4,6 līdz 4,9 miljardus gadu seni. Esmu pārliecināts, ka pastāv vēl senāki zvaigžņu putekļi meteorītos, mēs tikai tos vēl neesam atklājuši.”

Pētnieki arī noskaidroja, ka šāda veida putekļi bieži vien kosmosā peld salipuši kopā lielos gabalos.

Uz augšu