ES līdz 2050.gadam grib kļūt klimatneitrāla; EK sola triljonu eiro zaļajām investīcijām

Melleņu mētras.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, izmantojot Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, ar kuru tiks tiks aktivizētas publiskās investīcijas, piesaistot investīcijas vismaz triljons eiro apmērā, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, skaidroja pārstāvniecībā.

Paziņojumā presē citēts izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV), kurš norādījis, ka, lai Eiropa varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku, ir vajadzīga gan politiskā apņemšanās, gan milzīgas investīcijas.

Zaļais kurss parāda ES apņēmību iegrožot klimata pārmaiņas, kas tagad tiks nostiprināta ar finansēšanas plānu.

Pirmkārt, tiks izmantots ES budžets, lai piesaistītu privātos līdzekļus zaļajiem projektiem visā Eiropā un atbalstītu reģionus un cilvēkus, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk. Otrkārt, tiks radīti zaļo investīciju piesaistīšanai vajadzīgie reglamentējošie stimuli, atzīmējis politiķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka būs nepieciešams palīdzēt publiskajām iestādēm un tirgus dalībniekiem šādus projektus identificēt un virzīt tālāk.

EK cer nākamo desmit gadu laikā nodrošināt triljonu eiro zaļajām investīcijām

Eiropas Komisija (EK) cer nākamo desmit gadu laikā nodrošināt triljonu eiro zaļajām investīcijām, lai īstenotu ambiciozo mērķi līdz 2050.gadam panākt oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti.

EK prezidente Urzula fon der Leiena izvirzījusi klimata aizsardzību par vienu no savām prioritātēm. Pagājušajā mēnesī viņa prezentēja plānu vides un klimata aizsardzībai - Eiropas Zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050.gadam panākt Eiropas Savienībā (ES) oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti.

Lai sasniegtu šo mērķi, jāsamazina oglekļa emisija, ko rada fosilie  enerģijas avoti, kā arī jāatrod veidi, kā ierobežot vai kompensēt pārējos izmešus.

Tomēr Leienas plāns, kas prasīs milzīgas investīcijas, atkarīgs no ES dalībvalstu iesaistīšanās.

EK šodien publiskotais Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns paredz 7,5 miljardus eiro jaunā ES finansējumā no 2021.gada līdz 2027.gadam. Pārējos līdzekļus paredzēts pārskaitīt no esošajām budžeta pozīcijām, kā arī dalībvalstīm būs jāpalīdz finansēt projekti, kopumā radot 30 līdz 50 miljardus eiro lielu finansējumu.

Tā dēvēto Taisnīgas Pārejas fondu, kas palīdzēs nabadzīgākajiem ES reģioniem pārorientēties uz klimatam neitrālu ekonomiku, papildinās finansējums no esošajām ES investīciju programmām un kredītiem no Eiropas Investīciju bankas, ļaujot piekļūt 100 miljardu eiro lielam finansējumam nākamo septiņu gadu laikā.

Šis finansējums būs pieejams visām ES dalībvalstīm. Tas sniegs atbalstu reģioniem, kas jo sevišķi paļaujas uz fosilajiem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm, kūdru vai slānekļa gāzi.

ES uzņēmumos, kas iegūst vai izmanto ogles, strādā gandrīz 237 000 cilvēku. Vēl 16 000 strādā kūdras ieguvē un slānekļa gāzes nozarē, liecina EK rīcībā esošie dati.

"Mēs zinām, ka jūs sagaida stāvāks ceļš uz klimata neitralitāti," sacīja EK viceprezidents Franss Timmermanss, prezentējot plānu Eiropas Parlamentā (EP).

Līdz 2030.gadam EK vēlas mobilizēt triljonu eiro zaļajām investīcijām. Šis mērķis atkarīgs no valstu garantijām, lai piesaistītu privātās investīcijas. Līdzīgu procesu ES sekmīgi izmēģināja ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai un darbavietu radīšanai.

Taču ar to vien nepietiks. Lai ES spētu sasniegt savus 2030.gadam izvirzītos mērķus klimata aizsardzības jomā, būs nepieciešami 260 miljardi eiro gadā papildus investīcijās, aplēsusi EK. Vēl papildus finansējums būs nepieciešams, lai risinātu tādas problēmas kā bioloģiskās daudzveidības zaudēšana un gaisa kvalitātes uzlabošana.

Uz augšu