/nginx/o/2020/01/15/12873303t1h0623.jpg)
Latvijas Universitātes (LU) vēsturnieki nule kā prezentējuši grāmatu "Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945)". Tā būs saistoša ikvienam, kam interesē 20. gadsimta pirmās puses Latvijas militārā vēsture un nacionālās pretošanās kustības vēsture. Grāmatā aprakstītais ir apliecinājums, ka sarežģītie vēstures līkloči visspilgtāk atspoguļojas tieši cilvēku likteņos un dzīvesstāstos, pavēstīja Latvijas Universitātes fonda pārstāve Brigita Zutere.
Stāsta galvenais varonis ir LU fonda mecenāta, Austrālijas latvieša Eigita Dāvja Timermaņa (Gogas) tēvs. Šis stāsts ir kā piemineklis Gogas tēvam un daudziem citiem cīnītājam: “Viņu upurēšanos tautas brīvības vārdā nav iespējams atmaksāt, vienīgi varam uzturēt viņu piemiņu dzīvu.” Eigits D. Timermanis (1935) lielāko dzīves daļu pavadījis svešatnē. Tautietis dalās savās bērnības atmiņās, kas vēl pavadītas Latvijā: “Tētis bija cīnītājs. Kara beigas nebija beigas tēta karam par savu Latviju. Viņš bija devis zvērestu Latvijai un par to bija gatavs nolikt galvu kā daudzi citi, kas uzņēmās leģionāru un vēlāk nacionālo partizānu gaitas.”
Grāmatas autori ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) vēsturnieki – prof. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons un LU VFF vēstures doktorants Mg.hist. Reinis Ratnieks. “Skatoties caur viena cilvēka un viņa līdzcilvēku dzīves prizmu cīņā pret padomju okupāciju, parādījās īpašības, kas vieno visus Latvijas nacionālos partizānus – mērķtiecīgums, cīņas gars, dzimtenes mīlestība, ko Roberts Timermanis parādīja līdz savai mūža pēdējai dienai. Partizāni bija saules stari Latvijai šai tumšajā un ļoti grūtajā laikā,” tā komentē autors Ratnieks.
Četrās nodaļās lasītājam būs iespēja iepazīt stāsta galveno varoni, LU absolventu Robertu Dāvīdu Timermani, viņa gaitas Otrā pasaules kara laikā, darbību nacionālo partizānu kustībā 1945. gadā, kā arī uzzināt vairāk par nacionālo bruņoto pretestību padomju okupācijai Latvijā 1944.–1957. gadā. Grāmatas izdošanu LU Akadēmiskajā apgādā finansēja mecenāts Eigits D. Timermanis, bet projektu administrēja LU fonds.
Grāmatas atvēršanas pasākumā Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija dalījās priekā, ka muzeja sienās Austrālijas latviešu – Eigita D. Timermaņa un Jāņa R. Vējiņa (1926-2012) – vārdi ir izskanējuši bieži. Ar saviem projektiem aktīvie tautieši organizējuši grāmatu izdošanu, tādējādi apliecinot, ka ir patiesi patrioti. Caur notikumu līdzdalībnieku stāstiem ir pavēries jauns ceļš uz Latvijas vēstures sapratni un iedziļināšanos šajā zinātnes laikā.
Grāmata nav paredzēta tirdzniecībai, bet ir pieejama LU bibliotēkās vai pret ziedojumu LU fonda birojā.
