"Moneyval": Latvijai ir izdevies panākt progresu cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu
Papildināts

Nauda

FOTO: AFP/SCANPIX

Latvijai ir izdevies panākt progresu, lai stiprinātu tās sistēmu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tiek vēstīts pirmajā papildinātajā ziņojumā, ko otrdien publicējusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (“Moneyval”).

“Moneyval” lēmusi, ka Latvijai jāturpina pastiprinātās pārraudzības process, kā arī jāturpina ziņot par turpmāko progresu, lai stiprinātu pasākumu īstenošanu, lai izskaustu iespējamu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Pēc 2018. gadā veiktā novērtēšanas ziņojuma, Latvijai ir izdevies uzlabot savu sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. “Moneyval” papildinātajā ziņojumā ir novērtējusi Latviju, balstoties uz desmit ieteikumiem, kas Latvijai sniegti dažādu pasākumu īstenošanai. Sākotnēji Latvijā tie tika novērtēti kā “daļēji atbilstoši”, un viens ieteikums, tika atzīts par “lielā mērā atbilstošu”.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijai ir izdevies panākt progresu, īstenojot dažādus pasākumus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī izdevies īstenot citas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas.

Ņemot vērā “Moneyval” izvirzītās prasības, Latvija sekmīgi ziņojusi par tās paveiktajiem darbiem.

Atkārtotajā ziņojumā ir analizēts Latvijas progress saistībā ar iepriekš norādītajiem tehniskās atbilstības trūkumiem un to novēršanu.

Kopumā "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē. Iepriekš šo rekomendāciju izpildē tika identificēti dažādi trūkumi, un eksperti pastiprināti vērtēja Latvijas progresu šajās jomās. Tomēr jaunajā ziņojumā teikts, ka Latvijas vērtējums šo rekomendāciju izpildē ir paaugstināts.

Ziņojot par panākto progresu, “Moneyval” atkārtoti veikusi Latvijas novērtējumu par 6. ieteikumu - mērķtiecīgas finanšu sankcijas saistībā ar terorismu un teroristu finansēšanu; 7. ieteikumu - mērķtiecīgas finanšu sankcijas saistībā ar ieroču izplatīšanu, 8. ieteikumu - bezpeļņas organizācijām, 10. ieteikumu - klientu uzticamības pārbaudēm, 22. ieteikumu - izraudzīto nefinanšu uzņēmumi (DNFBP) un profesiju klientu uzticamības pārbaudes; 26. ieteikumu - finanšu iestāžu regulēšanu un uzraudzību; 28. ieteikumu - nefinanšu uzņēmumu un profesiju regulēšanu un uzraudzību; 32. ieteikumu - naudas kurjerpastu; 39. ieteikumu - izdošanu un 40. ieteikumu - citiem starptautiskās sadarbības veidiem.

Visi šie punkti tagad novērtēti kā “lielākoties atbilstoši”.

“Moneyval” ir pārbaudījis arī jauno prasību ieviešanu saistībā ar FATF ieteikumiem, un to, kā Latvijai sekmējies ar to ieviešanu kopš 2018. gada jūlija. Tas it īpaši attiecināms uz ieteikumiem saistībā ar banku iekšējās kontroles un ārvalstu filiālēm, kā arī to meitasuzņēmumiem, kā arī par banku konfidencialitāti.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa šodien žurnālistiem skaidroja, ka attiecībā uz tehnisko rekomendāciju izpildi Latvijas pērn decembrī ziņotais progress novērtēts kā ļoti labs, proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF rekomendācijas.

"Patlaban Latvijas vērtējums ir tāds, ka no šīm 40 rekomendācijām septiņas ir pilnībā atbilstošas un 33 lielākoties atbilstošas. Tas nozīmē pozitīvu vērtējumu. Latvijai līdz nākamajam novērtējumam, kuram gan patlaban nav noteikts laiks un datums, vairs nekādas darbības attiecībā uz vērtējuma paaugstināšanu nav jāveic," teica Znotiņa.

FID vadītāja skaidroja, ka saskaņā ar "Moneyval" secinājumiem Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss, līdz ar to 2021.gadā Latvijai apmēram "desmit līdz 15 minūšu garumā" būs jāinformē "Moneyval" par jebkāda veida līdz šim veikto progresu.

Viņa gan norādīja, ka FATF standarti mainās, līdz ar to pastāv iespējamība, ka Latvijai šādu izmaiņu gadījumā būs jāziņo par to, vai Latvijas normatīvā bāze atbilst izmainītajiem FATF standartiem.

Znotiņa vērsa uzmanību, ka "Moneyval" secinājumi ir tikai viens no "stafetes posmiem", kas veiksmīgi nokārtots, taču priekšā vēl "garš ceļš ejams un nekas nav beidzies", tāpēc Latvijai vēl daudz jāstrādā, lai uzlabotu savas spējas cīņā ar finanšu noziegumiem.

Viens no nākamajiem posmiem būs februārī, kad FATF vērtēs to, cik efektīvi Latvija savus izmainītos un esošos normatīvos aktus mācējusi "iedzīvināt praksē". Tad attiecīgi varēs vērtēt, vai nepieciešams veikt kādas papildu pasākumus vai tomēr Latvijas  progress tiks atzīts par pietiekamu, skaidroja FID vadītāja.

Vaicāta, vai pēc šī "Moneyval" progresa ziņojuma Latvijai joprojām pastāv risks tikt iekļautai pelēkajā sarakstā, Znotiņa atbildēja, ka no "Moneyval" atziņām ir iespējams izdarīt ļoti nepilnīgus secinājumus, taču Latvijai tehniskās atbilstības progress bija jānodemonstrē. Viņa uzsvēra, ka īpaši būtiska ir progresa demonstrēšana attiecībā uz sesto un desmito rekomendāciju. Tās saistītas ar terorisma finansēšanu un klientu padziļinātu izpēti.

"Ja šajās rekomendācijās nebūtu atzīts progress, tad mēs automātiski nokļūtu pelēkajā sarakstā - neatkarīgi no tā, kā mēs būtu vienu vai otru likumu piemērojuši praksē.

Līdz ar to patlaban no tehniskās atbilstības viedokļa nav pamats mūs iekļaut pelēkajā sarakstā," uzsvēra Znotiņa.

Sagaidāms, ka februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.

Uz augšu