Latviešu emigranti Gērnsijā tomēr varētu saņemt pensijas un nezaudēt stāžu

Šuvēja. Ilustratīvs foto.

FOTO: BEN STANSALL / AFP

Pret Gērnsijas salā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem vērstā sociālā netaisnība ar pensiju neizmaksāšanu un darba stāža zudumu drīzumā varētu beigties. Gērnsijas valdība ir gatava parakstīt divpusēju vienošanos ar Latviju par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordināciju, vēsta TV3 Ziņas.

Lai arī Gērnsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums, tomēr tā nekad nav bijusi Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas nozīmē, ka mūsu emigrējušo tautiešu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pensiju vecumdienās, neviens negarantē.

Šis esot viens no iemesliem, kāpēc liela daļa latviešu pēdējos gados aizbraukuši projām no Gērnsijas, TV3 Ziņām pieļāva Gērnsijā jau 14 gadus dzīvojošā Sandra Horna. Viņa galvaspilsētā Sentpītersportā izvedojusi savu šūšanas un apģērbu labošanas darbnīcu. Emigrācijas viļņa sākumā te bija pat 7000 latviešu. Šobrīd skaits nokrities līdz 1500.

Šūšanas darbnīcas īpašniece, kura no pirmspensijas vecuma latviešiem ikdienā dzird bažas, skaidro – lai Gērnsijā saņemtu valsts pensiju, te obligāti ir jānostrādā deviņi gadi. “Mana kolēģe aizbrauca atpakaļ uz mājām. Viņa te bija nostrādājusi 7 gadus un veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet viņai nepienākas nekas. Tas neiet nevienā stāžā iekšā. Tātad, ja esi bijis Gērnsijā 7 gadus, tad aizbrauc uz Latviju, tad neko nesaņem,” saka šuvēja Sandra Horna.

Sanāk, ka Gērnsija aplaupījusi daļu mūsu emigrējušo tautiešu vecumdienas. Daudzi nostrādātie gadi emigrācijā, saprotams, nepelnīja vecuma pensiju arī Latvijā. “Baigi smagi iet un galīgi nekā. Visus, kam ir 50 vai 60 gadi, tas interesē. Sociālajos tīklos uzpeld tas jautājums – es braukšu projām, ko man darīt?” noskaņojumu starp pirmspensijas latviešiem raksturo šūšanas salona īpašniece Sandra Horna.

Gērnsijas latviešu sociālo neaizsargātību Latvijas Ārlietu ministrija un Labklājības ministrija risina kopš 2014.gada, aicinot Gērnsiju noslēgt divpusējo līgumu sociālās drošības jomā.

Kā TV3 Ziņām stāsta Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže, Apvienotā Karaliste beidzot ir devusi atļauju Gērnsijai parakstīt līgumu ar Latviju: “Šobrīd līgums ir saskaņošanas posmā - starp mūsu iestādēm un arī Gērnsija savā pusē. Paredzam, ka dažu mēnešu laikā tas tiks parakstīts un tad, cerams, stāsies spēkā ļoti ātri.”

Līgums ar Gērnsiju arī nozīmētu – tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas. Līgums ļaus arī summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju.

Tas nozīmē, ja katrā no valstīm individuāli personai vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā.

Gērnsija un Latvija vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. “Par to posmu, ko viņi tur ir dzīvojuši un strādājuši, pat ja tie nav deviņi vai desmit gadi, bet īsāks periods, arī par to posmu varēs retroaktīvi saņemt pensijas,” detaļas skaidroja Braže.

Līdzko līgums ar Gērnsiju stāsies spēkā, Latvijas Ārlietu ministrija to publiski izziņos, lai tautieši var sākt kārtot dokumentus un parūpēties par vecumdienām.

Uz augšu