Vairāki nebanku aizdevēji pārtraukuši darbību: kas mainījies kreditēšanas nozarē?

FOTO: Unsplash

Pagājušajā nedēļā PTAC informēja, ka 2019. gadā licences anulētas septiņiem nebanku kredītdevējiem, savukārt šogad uz pusgadu apturēta viena nebanku aizdevēja licence. Portāls TVNET skaidroja, vai un kā kreditēšanas nozari Latvijā ir ietekmējuši pērn noteiktie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Santa Zarāne skaidroja, ka daudz plašāka informācija par PTAL grozījumu ietekmi uz nebanku kredīta devējiem PTAC rīcībā būs tikai pēc 1.marta, kad PTAC sāks apkopot rezultātus par nebanku kreditēšanas tirgus darbības rādītājiem 2019.gada otrajā pusgadā. Tikai pēc šo rezultātu apkopošanas būs skaidrs, vai nebanku kredīta devējiem ir samazinājies klientu skaits un izsniegto kredītu apmēri.

Tiek norādīts, ka grozījumi PTAL, kā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par speciālo atļauju jeb licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, ar kuriem no 2020.gada 1.janvāra no 14 225 eiro līdz 55 000 eiro gadā ir palielināta valsts nodeva par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzību, jau ir atstājuši ietekmi uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitu - tas ir samazinājies.

Zarāne uzsver, ka virkne komersantu 2019.gadā paši atteikušies no speciālās atļaujas un izvēlējās neturpināt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Īpaši tas attiecās uz maziem uzņēmumiem.

Tāpat PTAC pārstāve arī atzīmēja, ka pagājušā gada otrajā pusgadā centrs saņēmis virkni patērētāju iesniegumu, sūdzību un lūgumus pēc konsultācijām, kurās patērētāji norādīja uz, viņuprāt, esošiem pārkāpumiem, galvenokārt saistībā ar kredīta kopējo izmaksu ierobežojumiem un patērētāju maksātspējas vērtēšanu.

Tāpat visa 2019.gada laikā PTAC veica klātienes pārbaudes komersantu birojos. Pārbaudes tika veiktas, lai pārbaudītu komersantu īstenoto komercpraksi - kā tiek izvērtēta patērētāju spēja atmaksāt aizdevumu, pirms tiek pieņemts lēmums par aizdevuma piešķiršanu.

Būtiskākās grūtības, kas tika saskatītas šā projekta ietvaros 2019.gadā, bija pakāpeniskās datu apmaiņas starp tirgus dalībniekiem ieviešana, izmantojot kredītinformācijas biroju institūciju, tostarp sākotnēji tās bija nepilnīgās datu bāzes, bet vēlāk - tas, cik bieži apmainīties ar ziņām un kā atspoguļot datubāzēs specifiskus kreditēšanas produktus, piemēram, kredītlīnijas.

"Lai situāciju uzlabotu, pašlaik Ekonomikas ministrija ar iesaistītām institūcijām un tirgus dalībniekiem strādā pie jaunu noteikumu projekta, kas noteiks informācijas apmaiņas apmēru un regularitāti," uzsvēra Zarāne.

PTAC pārstāve atkārtoti aicināja patērētājus ne tikai izvērtēt, vai aizdevums patiešām ir nepieciešams, bet arī noskaidrot, kurš no piedāvātajiem kredītu veidiem ir visatbilstošākais, kā arī rūpīgi iepazīties ar visiem kredīta saņemšanas un atmaksas nosacījumiem.

Kas ir mainījies aizdevēju tirgū pēc 2019. gada 1. jūlija?

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš saka, ka šobrīd redzamas indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Savukārt fakts, ka darbu neturpina septiņi nebanku aizdevēji, ir nozares regulējuma sekas, nosakot nesamērīgas prasības pret tirgus dalībniekiem.

"Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," saka Āboltiņš.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā norāda, ka šogad darbību izbeiguši 11,3% no kopējā uzņēmumu skaita, tāpēc tās biedri aicina Ekonomikas ministriju veikt visaptverošu analīzi par pēdējo piecu gadu laikā pieņemto regulējumu, lai izvērtētu izmaiņu ietekmi gan uz patērētāju un finanšu pieejamību, gan arī uz nozari.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāve Ilze Vītola sacīja, ka PTAL grozījumi, kas stājās spēkā pērn 1. jūlijā, attiecas arī uz bankām, ne tikai nebanku aizdevējiem. 

"Arī bankas ir pārskatījušas savus produktus un to reklāmas nosacījumus, lai tie atbilstu likuma prasībām," sacīja Vītola.

Tāpat PTAL nosacījumi banku un nebanku sektoram attiecībā uz maksimālo procentu likmi un reklāmu ir vienādi; atšķiras produkti un riska apetīte, kreditēšanas politikas. Praksē ir iespējams novērot, ka atsevišķos gadījumos nebanku aizdevēji PTAL nosacījumiem ne vienmēr skrupulozi seko (īpaši par reklāmu, “kredītlīnijām”, kas pēc savas būtības tādas nav).

Kopumā var secināt, ka PTAL grozījumi kopumā ir veicinājuši atbildīgāku kreditēšanu, tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, lai likumu ievērotu visi vienveidīgi pēc labākās apziņas.

"Luminor" kreditēšanas eksperte Ingūna Krieva sacīja, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies tieši otrajā pusgadā, pēc izmaiņām regulējumā attiecībā uz kreditēšanas ierobežojumiem.

"Kopumā vērtējot, ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši arī banku izsniegto kredītu apjomus, tāpēc nav pamats uzskatīt, ka klienti no nebanku risinājumiem pārgājuši uz bankām," saka Krieva.

Viņa atgādina, ka PTAL nav teikts, ka ierobežojums attiektos tikai uz nebanku aizdevējiem. Šīs likuma izmaiņas ir būtiski ietekmējušas kreditēšanas jomu bankā.

"Kopumā redzam, ka kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi ir būtiskāk ietekmējuši izsniegto patēriņa kredītu apjomus.

Jāņem vērā, ka patēriņa kredīts ir vairāk uz pārdošanu vērsts produkts, kura veicināšanai ir nepieciešamas arī mārketinga aktivitātes. Ierobežojumi veikt reklāmu arī bankām ir lieguši iespējas sasniegt potenciālos klientus," pauž Krieva.

Viņa atklāj, ka pagājušajā gadā "Luminor" saņemto patēriņa kredītu pieteikumu apjoms ir audzis, taču ir pieaugusi arī pieteikumu atteikuma proporcija, kas galvenokārt ir nepietiekošas maksātspējas un negatīvas kredītvēstures dēļ.

Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka klienti, kuri līdz šim saņēma finansējumu pie nebanku kreditētāja, tagad vēršas bankā, taču bieži vien bankas kreditēšanas politika šādu klientu neļauj finansēt.

Savukārt bankas "Citadele" valdes loceklis un privātpersonu klientu apkalpošanas direktors Vladislavs Mironovs uzsver, ka jau pirms grozījumu veikšanas bija paredzams, ka grozījumu ietekme nesasniegs uzstādīto mērķi. 

"No tirgus ir pazudušas visas banku kreditēšanas reklāmas, bet nebanku aizdevēju reklāma būtiski nav mazinājusies, jo nosaukumā ir iekodēts vārds “kredīts” un reklamēt savu uzņēmumu nav aizliegts. Ieviešot šāda veida reklāmu aizliegumu, cieš patērētājs, jo viņam vairs nav pieejama pietiekoša informācija par atbildīgiem kreditēšanas risinājumiem," saka Mironovs. 

Runājot par to, vai nebanku kreditētāju skaita samazināšanās dēļ bankas saņem vairāk pieprasījumus pēc, piemēram, patēriņa kredītiem, Mironovs saka, ka pašlaik redzama pretēja tendence – publiskajā telpā samazinās banku īpatsvars un līdz ar to arī klientu informētība par atbildīgiem finanšu risinājumiem.

Pirms dažiem gadiem "Citadele" ieviesa rīku, ar kura palīdzību katrs patērētājs tiešsaistē varēja noskaidrot savu kredītspēju un uzzināt, ar kādiem nosacījumiem viņš varētu aizņemties bankā.

"Ja 2018. gadā savas iespējas aizņemties bankā pārbaudīja aptuveni 60 000 cilvēku,  no kuriem tikai 10% pieteicās kredītam, tad pēc likuma grozījumiem šis skaitlis ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Uzsvēršu vēlreiz, ka skorings mājas lapā kalpo kā informatīvais rīks, ar ko katrs, aizpildot elektronisku formu, tiešsaistē  var pārbaudīt savas iespējas saņemt kredītu bankā – pakalpojumu, kas būs caurspīdīgs, ar saprātīgiem nosacījumiem un ņems vērā reālās klienta iespējas," saka Mironovs.

Jāatgādina, ka no 2019.gada 1.jūlija Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts jauns kredīta kopējo izmaksu ierobežojums - 0,07% dienā no izsniegtās aizdevuma summas.

Pēc PTAC veiktā aprēķina, vispārīgā gadījumā, lai kredīta devēji nodrošinātu likumā noteiktā ierobežojuma izpildi, jaunos īstermiņa kredītu līgumos ar atmaksu līdz 30 dienām aizņēmuma procentu likmei par aizdevuma izmantošanu nevajadzētu pārsniegt 25,5% gadā, bet gada procentu likmei - 28,8%, savukārt kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku un kredītlīnijām, kurās noteikts minimālais maksājums, un grafiku izveidošanā tiek piemērota anuitātes metode, aizņēmuma procentu likmei par aizdevuma izmantošanu nevajadzētu pārsniegt 44% gadā, bet gada procentu likmei - 60%.

Tāpat no Jaunā gada valsts nodeva par speciālās atļaujas jeb licences izsniegšanu tiks paaugstināta no 71 140 eiro līdz 250 000 eiro, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību paaugstināta no 14 225 eiro līdz 55 000 eiro.

Uz augšu