Plastmasas piesārņojuma dēļ jūras putnos uzkrājas toksiskas ķimikālijas

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, zinātnieku komanda iebaroja plastmasas granulas jūras putnu mazuļiem, kas apdzīvo Avašimas salas klintis Japānā.

Atklājās, ka jūras putnu aknās un taukaudos uzkrājas līdz pat 120 tūkstošiem reižu lielāks toksisko ķimikāliju daudzums nekā putniem ar dabisku uzturu.

Pētnieku komanda arī novēroja sešas jūras putnu sugas, kas dzīvo Havaju salās, un ieguva līdzīgus rezultātus starp tiem putniem, kas bija norijuši relatīvi lielu plastmasas daudzumu. Rezultāti liecina, ka plastmasas daļiņu norīšana ir galvenais toksisku ķimikāliju uzkrāšanās jūras putnos iemesls.

“Šis atklājums sniedz tiešus pierādījumus par plastmasas piesārņojuma iedarbību uz jūras putniem un uzsver jūras atkritumu norīšanu kā iemeslu toksiskām ķimikālijām jūras dzīvnieku organismā,” raksta pētījuma autori.

Plastmasas piesārņojums jūras vidē ir ļoti izplatīts visā pasaulē. 2015. gada pētījumā atklāts, ka katru gadu planētas okeānos nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu. Tik liels plastmasas daudzums okeānos nozīmē to, ka palielinās jūras dzīvnieku daudzums, kas norij šo plastmasu. Tas vides ekspertiem liek domāt par to, kā tas ietekmē jūras dzīvību kopumā.

Starp visiem jūras dzīvniekiem jūras putni ir īpaši viegli ievainojami attiecībā uz plastmasas piesārņojumu, jo tie vienā paņēmienā spēj norīt ļoti daudz, bieži vien atkritumus noturot par ēdienu. Piemēram, kādā pētījumā noskaidrots, ka kopš 20. gadsimta 60. gadiem 45 līdz 78 procenti jūras putnu novēroti apēdam plastmasu.

Tikmēr pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, izvirzīta teorija, ka līdz 2050. gadam 99 procenti jūras putnu būs uzņēmuši plastmasu.

Plastmasas norīšana var novest pie barības vada ievainojumiem vai nobloķēšanās, kas reizēm var beigties letāli. Tomēr nozīmīgs drauds ir arī toksiskās ķimikālijas, kas nonāk putnu organismā. Plastmasai šīs ķimikālijas tiek pievienotas tās izgatavošanas laikā, tomēr bieži vien plastmasas atkritumiem piesaistās ķimikālijas, kas atradušās jūras ūdenī jau iepriekš.

Arī iepriekšējos pētījumos, kas saistīti ar jūras putniem, uzsvērts, ka ķimikālijas no plastmasas var uzkrāties jūras putnu organismā, tomēr netika sniegti tieši pierādījumi par to, kā arī nebija skaidrs, vai piesārņojuma avots tiešām ir plastmasa.