Jaunajā desmitgadē pasauli gaida jauni izaicinājumi, par kuriem pašlaik vēl neko nenojaušam. Tā, piemēram, gaidāma naudas sistēmas vājināšanās, kriptovalūtu un bezpilota lidaparātu bums, maksājumu karšu noriets, paaudžu konflikts un pieaugošs pieprasījums pēc filozofiem. Kas vēl mūs gaida?
“Ja iepriekšējā desmitgade mums kaut ko iemācīja, tad tas bija fakts, ka nedrīkst vadīties pēc iepriekšējo gadu tendencēm, ja vēlamies prognozēt kaut ko, kas gaida pasauli nākotnē,” teikts prognožu izlasē “Pasaule 2030. gadā”, ko janvāra beigās publicējis “Deutsche Bank” analītiskais centrs Frankfurtē pie Mainas.
Ar šādu secinājumu daudznacionālais analītiķu kolektīvs nolēmis atteikties no agrākās metodikas, kā prognozēt nākotni, tādējādi nākot klajā ar dažādiem “neparastiem secinājumiem” par iespējamajiem pagrieziena punktiem nākotnē, kas skars pasaules iedzīvotājus gan sociālpolitikas, gan ekonomiskās attīstības jomās. Kopumā apkopotas 24 prognozes, kas publicētas uz 80 lappusēm, raksta Vācijas aģentūra “Deutsche Welle”.
Atsevišķas prognozes skar tieši finanšu un naudas jomu. Pirmā prognoze analītiķu apkopotajā izlasē liecina – jaunās desmitgades beigās varētu būtiski vājināties spēki, kas atbalsta pašreizējo valūtu sistēmu pasaulē, kā pamatā ir fiduciārā un “fiat” nauda.
Tā ir nauda, kas nav ar zelta vai sudraba nodrošinājumu, un tās vērtība tiek noteikta, ņemot vērā konkrētās valūtas izdevējvalsts un centrālās bankas spēju nodrošināt valūtas vērtību, kā arī aizsargāt to pret vērtības krišanos inflācijas gadījumā. Tomēr pasaules valstis ir uzkrājušas milzīgus parādus, kā rezultātā ticība esošajai sistēmai var būtiski kristies.
Tieši tāpēc “DB Research” speciālisti prognozē, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc alternatīvajām valūtām būtiski palielināsies. Ar būtisku pieprasījuma pieaugumu varēs lepoties gan zelts, gan kriptovalūtas.
Tieši kriptovalūtām ir atvēlēta atsevišķa prognoze. Šajā desmitgadē notiks masveida kriptovalūtu izplatīšanās, un tās ar laiku pārtrauks būt vien papildinājums pie tradicionālajām naudas vienībām, līdz ar to – kriptovalūtas kļūs par “21. gadsimta skaidro naudu”.
Respektīvi – pamata barjeras, ar ko pašlaik saskaras kriptovalūtas, nosaka banku regulatori visā pasaulē. Tomēr tas var mainīties, un izšķiroša nozīme šajā jautājumā būs divām visapdzīvotākajām valstīm pasaulē – Ķīnai un Indijai.
21. gadsimta trešā desmitgade būs nozīmīga arī tehnoloģiju nozarē. “DB Research” analītiķi prognozē, ka jaunajā desmitgadē ļoti strauji attīstīsies elektroautomobiļu nozare, taču – pagaidām vēl uz autonomām vadības sistēmām vēl cerēt nevar. Šīs desmitgades laikā palielināsies pieprasījums pēc elektroautomobiļiem – līdz desmitgades beigām katrs piektais pārdotais transportlīdzeklis būs ar elektrības darbinātu dzinēju, bet 2040. gadā jau puse no pārdotajām mašīnām būs elektromobiļi.
Tikmēr bezpilota tehnoloģijas, neraugoties uz pašreizējo “modes kliedzienu”, līdz 2030. gadam vēl nepaspēs pārvarēt neskaitāmos šķēršļus, lai kļūtu par veiksmīgu asistentu uzņēmumiem.
Aptuveni ap 2030. gadu var īstenoties gadsimtu ilgs sapnis par lidojošiem automobiļiem, pieļauj “Deutsche Bank” eksperti. Viņi gan ir pilnīgi droši – bezpilota lidaparātu “modes kliedziens turpināsies”, un desmitgades beigās ASV vien ik dienas gaisā pacelsies 6,5 miljoni bezpilota lidaparātu.
Vairākās prognozēs tiek runāts par dažādiem efektiem, ko sniegs “diženākās 2020.gadu tehnoloģijas, kas darbosies ar mākslīgā intelekta palīdzību”. Viena no visnegaidītākajām prognozēm ir arvien plašākā tehnoloģiju integrēšanās sabiedrībā, līdz ar to – palielināsies pieprasījums pēc filozofijas un lingvistikas jomu speciālistiem.
Tam iemesls ir mākslīgā intelekta vājās spējas lemt ētiski pareizi. Tieši tāpēc gan biznesam, gan likumdevējiem būs nepieciešami humanitāro jomu speciālisti – ar filozofa izglītību un tādu skatījumu uz lietām, kas ļaus veiksmīgi noteikt dažādas valodu un kultūras nianses.
Kas attiecas uz sociālpolitikas jomu, arī šeit ir vairākas prognozes. Tā, piemēram, desmitgades laikā aktualizēsies tādi jautājumi, par ko pašlaik netiek runāts. Viena no tēmām, kas varētu kļūt aktuāla tuvāko desmit gadu laikā, ir nekustamā īpašuma nepārtrauktā sadārdzināšanās un cienīgu mājvietu trūkums, kas faktiski grūdīs jaunākās paaudzes populistisku politiķu rokās, kas spēs pārliecināt par savu spēju uzlikt augstus nodokļus bagātajiem, kā arī kontrolēt mājokļu cenas vai pat – nacionalizēt dzīvojamo fondu.
Vēl viena pašlaik maz aktualizēta tēma ir arvien pieaugošais uzticības kritums Eiropas Savienībai un tās institūcijai. Tas var radīt situāciju, ka arvien vairāk valstīs pie varas nāks eiroskeptiķi, kas radīs savdabīgu centrbēdzes spēku, kas faktiski palielinās šķelšanos sabiedrībās un pastiprinās separātiskās kustības atsevišķos reģionos.
Vēl svarīgi pieminēt ir ekonomisko situāciju Dienvideiropas valstīs. Populisti, kas Grieķijā un Itālijā jau ir izveidojuši valdību, var izrādīties “sākums lielam vilnim, kas ies cauri visai desmitgadei”.
Tomēr svarīgāks par sociāli politiskajiem notikumiem attīstītākajās valstīs, pēc “Deutsche Bank” ekspertu domām, būs konflikts starp paaudzēm. Sabiedrības novecošanās radīs situāciju, ka vēlētāju vidū arvien vairāk būs pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku. Tas nozīmē, ka lielākas izredzes uzvarēt vēlēšanās būs politiskajiem spēkiem, kas solīs dāsnu sociālo atbalstu un solīs parūpēties arī par “skaistām vecumdienām”.
Vēl viena prognoze: pakāpenisks algota darbaspēka lomas pieaugums. Tā kā sabiedrībās vērojama novecošanās un palielināsies jaunu un kvalificētu speciālistu trūkums, tas var radīt situāciju, ka 2020. gadu beigās cilvēki strādās nevis astoņu stundu, bet sešu stundu darba dienas.
Tas savukārt radīs situāciju, kad ieguvēji būs darba devēji, jo darbinieki mazāk slimos, kā arī palielināsies darba produktivitāte, bet patērētāju apmierinātība ar produktiem un pakalpojumiem vien pieaugs.
