Pēdējo gadu siltākajā ziemā jāmaksā pēdējo gadu augstākie rēķini. Kāpēc? (90)

Portālā TVNET vērsās vairāki lasītāji, kas dzīvo Rīgā. Viņiem rēķini par pagājušo mēnesi izrādījušies nepatīkams pārsteigums - neraugoties uz siltajiem ziemas mēnešiem - decembri un janvāri, rēķinā norādītā summa ir augstākā pēdējo gadu laikā. 

Tā, piemēram, kāda lasītāja atsūtītajos rēķinos redzams, ka, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, būtiski pieaugusi maksa par apkuri. Kā norāda šis lasītājs, kurš dzīvo vienistabas dzīvoklī, rēķins par janvāri izrādījies augstākais pēdējo gadu laikā - un tas, ņemot vērā, ka šoziem ir visai silti laikapstākļi. 

Kā redzams, rēķinā par pagājušā gada janvāri apkure par 27,45 kvadrātmetriem ir 25,25 eiro. Tāpat jāņem vērā, ka 2018. gada decembrī vidējā gaisa temperatūra bija zem nulles. 

Savukārt šā gada janvāra rēķins atklāj citu ainu - maksa par apkuri ir par teju trīs eiro lielāka nekā pērn, lai gan 2019. gada decembris bija ievērojami siltāks, nekā gadu iepriekš. Tāpat pieaugusi arī maksa par karstā ūdens cirkulāciju un ūdens uzsildīšanu. 

Kāpēc laiks ir silts, bet jāmaksā vairāk?

Lai noskaidrotu, kāpēc par apkuri šogad jāmaksā vairāk, portāls TVNET vērsās pie uzņēmuma "Rīgas siltums". Tā pārstāve Linda Rence skaidroja, ka rēķinus par siltumu ietekmē vairāki faktori – siltumenerģijas tarifs, siltumenerģijas patēriņš, ko tiešā veidā ietekmē āra gaisa temperatūra, proti, jo aukstāks ir ārā, jo vairāk nepieciešama siltumenerģija, lai mājoklī būtu komfortabli, kā arī ieregulētais siltums dzīvokli – ja dzīvoklī neekonomiski patērē siltumu, rēķini par siltumu pieaug.

Rīdzinieki nesen saņēma rēķinus par 2019.gada decembrī patērēto siltumu.

"2019.gada decembrī vidējā āra gaisa temperatūra bija par 3,8°C augstāka nekā 2018.gada decembrī. Rīgā 2019.gada decembrī vidējā āra gaisa temperatūra bija +3,3 grādi, savukārt 2018 gada decembrī tā bija -0,5 grādi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2018.gada decembri, samazinājās par 15%," saka Rence.

Viņa atgādina - energoresursiem paliekot dārgākiem, kopš 2019.gada augusta spēkā ir jaunais siltuma tarifs, kas ir par 17% lielāks nekā pagājušajā apkures sezonā. Tas šobrīd ir 51,90 EUR/MWh bez PVN, savukārt 2018.gada decembrī tas bija 44,39 EUR/MWh bez PVN.

Abu šo faktu ietekmē izrakstīto rēķinu summa par 2019.gada decembrī patērēto siltumenerģiju ir vidēji par 1% mazāka nekā 2018.gada decembrī.

"Savukārt, salīdzinot 2019.gada rēķinus ar tā paša gada novembra rēķiniem par decembrī patērēto siltumenerģiju, izrakstīto rēķinu summa ir vidēji par 15% lielāka. Rēķinu pieaugums saistāms ar āra gaisa temperatūras pazemināšanos, decembra sākums bija krietni vēsāks. Turklāt decembrī bija daudz svētku, ko pavadījām savās mājās, patērējot vairāk karstā ūdens, kas arī varēja ietekmēt siltumenerģijas patēriņu," saka "Rīgas siltuma" pārstāve. 

Tāpat jāpiebilst, ka 2019.gada decembrī Rīgā vidējā āra gaisa temperatūra bija +3,3 grādi, bet novembrī vidējā temperatūra bija +4,9°C, tādējādi decembris bija par 1,3°C aukstāks nekā novembris. Siltumenerģijas tarifs abos mēnešos bija vienāds – 51,90 EUR/MWh bez PVN.

"Jau pavisam drīz iedzīvotāji saņems rēķinus par janvārī patērēto siltumenerģiju. 2020.gada janvārī vidējā āra gaisa temperatūra Rīgā bija +3,7 grādi. Tas nozīmē, ka šā gada janvāris bija par teju septiņiem grādiem siltāks nekā 2019.gada janvāris, kad vidējā gaisa temperatūra bija -3,2 grādi. Tā rezultātā siltumenerģijas patēriņš vidēji ir par 27% mazāks," skaidro Rence.

Savukārt siltumenerģijas tarifs 2020.gada janvārī bija 51,90 EUR/MWh, kas ir par 17% lielāks nekā iepriekšējā gada janvārī (44,39 EUR/MWh). Abu šo faktoru ietekmē kopumā izrakstīto rēķinu summa par piegādāto siltumenerģiju 2020.gada janvārī gaidāma vidēji par 14.5% mazāka nekā 2019.gada janvārī.

"Visefektīvākais veids, kā taupīt siltumenerģiju, – pareizi ieregulēts individuālais siltummezgls, kas atrodas katrā mājā. 1 grāda samazinājums iekštelpās ļauj ietaupīt siltumenerģiju par 5-6%, tādējādi arī saņemt mazāku rēķinu," norāda Rence.

Iedzīvotāji savas mājas siltumenerģijas patēriņu šajā gadā un gadu iepriekš var uzzināt „Rīgas siltuma” mājas lapā sadaļā "Iedzīvotājiem" un tālāk sadaļā "Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums". Šajā sadaļā tabulā tiek publicēta informācija par ēku siltumenerģijas patēriņu jau kopš 2015.gada oktobra.

"Ja ir kādas neskaidrības par siltuma rēķiniem, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava ēkas apsaimniekotāja, kurš visprecīzāk varēs izskaidrot rēķinā norādīto samaksu, metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas izmaksas, un citas nianses," saka Rence.

"Rīgas siltums" atgādina, ka uzņēmums siltumenerģiju piegādā līdz atbildības robežai, kas ir līdz ēkas siltummezglam, kur ar siltumenerģijas skaitītāju tiek uzskaitīta mājā kopā patērētā siltumenerģija, par kuru uzņēmums izraksta vienu kopīgu rēķinu ēkas apsaimniekotājam. Apsaimniekotāja kompetencē ir tālāka rēķina sadale, izmantojot LR MK noteikto metodiku.

Kā šo situāciju skaidro apsaimniekotājs - "Rīgas namu pārvaldnieks"?

Kā norāda "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns, salīdzināt šā gada rēķinu ar pagājušā gada rēķinu nebūs korekti, jo dzīvojamās mājas apkures izmaksas ir mainīgs lielums un to ietekmē divas būtiskas komponentes – siltumenerģijas tarifs un patērētais siltumenerģijas daudzums.

RNP uzsver, ka siltumenerģijas tarifu Rīgā nosaka “Rīgas siltums”, kas no pērnā gada 1. augusta palielināja siltumenerģijas tarifu par 17% – līdz 51,90 EUR/MWh bez PVN. Šis tarifs saglabāsies līdz 2021. gada 31.jūlijam.

Par siltumenerģijas cenas paaugstinājumu RNP klienti tika informēti 2019. gada augustā ar ziņojumu pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinā: “Informējam, ka, sākot ar 2019. gada 1. augustu, stājas spēkā AS „Rīgas siltums” noteiktais siltumenerģijas tarifs – 51,90 EUR/MWh bez PVN”.

Leiškalns norāda, ka bieži RNP klienti vēlas uzzināt, kādēļ viņu dzīvojamajā mājā apkures cena par vienību vai patērētais siltumenerģijas daudzums ir lielāks vai mazāks nekā blakus esošajā vai kādā citā Rīgas dzīvojamā mājā.

Dzīvojamās mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš atkarīgs no āra gaisa temperatūras, tai skaitā arī no vēja virziena, vēja stipruma un gaisa mitruma, kā arī ēkas individuālajā siltummezglā noteiktā temperatūras režīma,

kas regulējas automātiski atbilstoši āra gaisa temperatūrai, iedzīvotāju paradumiem un ēkas tehniskajam stāvoklim, tādēļ maksa par apkuri dažādos mēnešos atšķiras.

"Aicinām klientus pievērst uzmanību rēķinā iekļautajai informācijai, jo RNP ikmēneša sagatavotajos rēķinos tiek ievietota informācija par dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, tai skaitā izdalīts patēriņš par apkuri, karsto ūdeni un ūdens cirkulāciju," norāda RNP pārstāvis.

Tiek skaidrots, ka pat tad, ja divas dzīvojamās mājas vizuāli izskatās vienādas, iespējams, ka ir arī vienas sērijas mājas, nedrīkst uzskatīt, ka tās ir identiskas, jo tās var būt celtas dažādos laikos, celtniecībā izmantotas dažādas metodes un materiāli utt., kā arī jāņem vērā mājas tehniskais stāvoklis – gadiem ritot, katras mājas tehniskais stāvoklis apkārtējās vides ietekmē mainās.

Mājas tehniskā stāvokļa izmaiņas var ietekmēt vairāki faktori, piemēram: mājas atrašanās vieta – to var ietekmēt lielceļa tuvums (piemēram, automašīnu radītās vibrācijas), tuvums  ūdenstilpei, gruntsūdeņi u.tml. Mājas iedzīvotāju, kā arī garāmgājēju izturēšanās pret īpašumu – rūpīga vai nesaudzīga; veiktie remontdarbi laika gaitā – veikto darbu veids, apjoms utt.; mājas celšanas laikā izmantotie materiāli un darbu izpildes kvalitāte, kā arī daudzi citi faktori.

Aprēķini par siltumenerģiju tiek veikti atbilstoši AS “Rīgas siltums” sagatavotajam rēķinam par dzīvojamajā mājā patērēto siltumenerģiju, lietojot Rīgas domes 2010. gada 24. augusta instrukcijā Nr.9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” noteikto metodiku.

"Ja ēkā ir karstā ūdens cirkulācija, tad vispirms aprēķina cirkulāciju, tad karsto ūdeni, un viss, kas paliek, - uz apkuri.

Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki iesniedz nekorektu informāciju par patērēto karsto ūdeni, tad var būt situācija, ka tiek norādīta lielāka summa par vienību apkurei.

Tieši šā iemesla dēļ mēs vienmēr esam lūguši klientus iesniegt korektu informāciju par karstā ūdens patēriņu," saka Leiškalns.

Lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem saistībā ar patērēto siltumenerģijas daudzumu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, pieņemot kopības lēmumu un norādot finansējuma avotu, ir iespēja uzstādīt siltumenerģijas kontroles mērītāju (aiz komercskaitītāja) centrālapkures kontūrā.