Fiskālās disciplīnas padome: Nodokļu sistēmu uzlabos nodokļu ieņēmumi

Inna Šteinbuka

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Nodokļu reformas rezultātā budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, tāpēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai, pirmdien preses konferencē sacīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

Ņemot vērā to, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, FDP brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta.

"Vidējā termiņā sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc valsts finansējuma, kas var radīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem palielināt budžeta deficītu un pārkāpt tiesību aktos noteiktos fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tāpēc nākamajai nodokļu reformai jānodrošina lielāki nodokļu ieņēmumi, lai finansētu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc publiskajiem pakalpojumiem," sacīja Šteinbuka.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā - sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām, atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

FDP secinājusi, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33% - 35% no IKP. Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kas 2018.gadā bija 40,3% pret IKP. Tiesa, lai nepasliktinātu nodokļu klimatu un konkurētspēju, Latvijai nav jācenšas sasniegt šos 40%, piebilda Šteinbuka.

Patlaban nodokļu slogs Latvijā ir 31,4% no IKP pēc "Eurostat" datiem, bet pēc Finanšu ministrijas novērtējuma tas ir ap 28% - 29%, informēja Šteinbuka.

Tāpat FDP ierosina, veidojot nodokļu sistēmu, to koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos nodokļu arbitrāžas iespējas.

Šteinbuka norādīja, ka FDP ieskatā būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādējādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku.

Tāpat FDP uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas.

FDP arī iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem.

Vienlaikus Šteinbuka norādīja, ka pilnībā likvidēt mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas sistēmu nevajadzētu, jo tajā esot arī "racionāls grauds". Šteinbuka sacīja, ka jāvirzās uz šajā režīmā strādājošo uzņēmumu skaita samazināšanu un stingrāku kontroli.

Šteinbuka stāstīja, ka FDP pētījumā par 2018.gadā veikto nodokļu reformu ir secināts, ka reformai bijuši pozitīvi aspekti - nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gados, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa ir samazinājusies līdz 10% no IKP.

Tomēr reformai ir arī negatīvi aspekti - nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemākajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā (nodokļu plaisas rādītājs zemo algu saņēmējiem Latvijā 2019.gadā bija 39,7%, bet Lietuvā un Igaunijā tas bija 34,5%), nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, joprojām ir augsta ēnu ekonomikas daļa - ap 20%.

"Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu," skaidroja Šteinbuka.

Viņa gan akcentēja, ka Latvijas nodokļu reforma pozitīvi novērtēta prestižajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu nodokļu sistēmu salīdzinošajā pētījumā, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3. vietā.

Jautāta, kā vērtē Finanšu ministrijas nesen ieskicēto plānu nodokļu sistēmas izmaiņām, Šteinbuka norādīja, ka FDP nevar valdībai rekomendēt, kādi nodokļi jāpaceļ, vai jāmaina.

"Tomēr, ja būs nodokļu sloga turpmākais pazeminājums, tas būs slikti. Sabiedrības prasības pēc finansējuma aug - veselība, izglītība, aizsardzība, tāpēc jārūpējas par to, kā to visu finansēt. Gribētu, lai tas nenotiktu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, lai viss būtu pašfinansēts," sacīja Šteinbuka.

FDP viedoklis par nodokļu reformas virzieniem un kritērijiem tika apstiprināts FDP rīkotā augsta līmeņa ekspertu diskusijā, kurā piedalījās akadēmiskās vides, privātā un publiskā sektora speciālisti.

Uz augšu