Vakcinācijas pretinieki klaigāja jau 18. gadsimtā (16)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Vakcinācija
Vakcinācija Foto: Wikimedia Commons

Nesenais cūciņu uzliesmojums Lielbritānijas pieaugušo vidū ir saistīts ar 1998. gada vakcināciju skandālu, kad tagad diskreditētā pētījumā tika izvirzīta teorija, ka pastāv saikne starp vakcināciju un autismu. Šis pētījums toreiz daudzus vecākus atturēja no savu bērnu vakcinēšanas.

Pētījuma sekas joprojām ir dziļi jūtamas ne tikai Lielbritānijā. Arvien biežāk daudzi cilvēki aplamu un absurdu uzskatu dēļ izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Vakcinācijas skepticisma pieaugums raksturo mūsu laikmetu, kad cilvēkos pieaug nepamatota neuzticība zinātnei un ekspertīzei.

Nozīmīga problēmas daļa noteikti ir sociālie mediji, izdevumā “TIME” raksta Oksfordas Universitātes eksperte Sallija Fremptone. Straujums, ar kādu idejas un informācija par vakcināciju izplatās lielākajos sociālajos tīklos, raisa bažas. Kā 2019. gadā izteicās kāds medicīnas žurnālists, “meli, kas izplatās sociālajos tīklos, ir palīdzējuši demonizēt vienu no drošākajām un efektīvākajām procedūrām medicīnas vēsturē”.

Sociālie tīkli, bez šaubām, ir izmainījuši veidu, kā tiek iegūta un uztverta informācija par vakcināciju. Tomēr šīs diskusijas mediju virzītā daba patiesībā nav nekas jauns. Kad 18. gadsimta beigās sākās vakcinācija, tā ātri pievilināja arī komentētāju pūļus.

1790. gados ķirurgs Edvards Dženers pēc vairākām eksperimentālām procedūrām ar pacientiem apstiprināja, ka, saskaroties ar govju vējbaku strutu pūslīšiem (govju tesmeņa slimība, kurai ir līdzīgi simptomi kā vējbakām), cilvēkam var izstrādāties imunitāte pret vējbakām. Pēc publikācijas 1798. gadā vakcinācija kļuva plaši piekopta.

Līdz ar to radās arī neuzticība un bailes. Satīriķis Džeimss Gilrejs savos darbos, piemēram, izmantoja baumas, ka pēc saskarsmes ar govju pustulām cilvēkam izaugs govs ragi.

Foto: Wikimedia Commons

Viktorijas laika vakcinācija

Pretestību pret vakcināciju Viktorijas laikā pastiprināja drukas tehnoloģiju attīstīšanās. Efektīvākas drukas ierīces un lētākas izmaksas lika rasties lielam skaitam dažādu preses izdevumu, kas kļuva pieejami arī vienkāršajiem cilvēkiem un sievietēm.

Pateicoties dramatiskajam kontekstam, medicīna un veselības lietas žurnālistiem bija ļoti iecienītas tēmas. Tieši tas laiks iezīmēja informācijas revolūcijas kontūras, kas sākās 19. gadsimta beigās.

Tolaik palielinājās un nostiprinājās polarizācija starp vakcinācijas piekritēju un noliedzēju nometnēm. Vārds “antivakcinācija” parādījās un izplatījās 19. gadsimta beigās. Parādījās neskaitāmi pamfleti un žurnāli, kurus aktīvi izmantoja opozicionāri. Tajos bija rakstīts, cik bīstama un toksiska ir vakcinācijas procedūra, kas apdraud pašu neaizsargātāko sabiedrības daļu – bērnus.

Foto: Wikimedia Commons

Kādā 1876. gada laikrakstā, piemēram, bija rakstīts: “Kā labsirdīgiem un apgaismotiem vakcinācijas pretiniekiem tas ir mūsu pienākums un pastāvīgs mērķis – darboties medicīniskā despotisma sagrāves virzienā.”

Tikmēr pretējā nometnes pusē tika veidotas humora pilnas publikācijas par vakcinācijas pretinieku kustību un viņu fanātismu, un iracionalitāti.

Polarizētā diskusijas

Vakcinācijas pretinieki uzskatīja, ka viņi tiek apzināti izslēgti no preses, kas pieder valstij, kas savukārt cenšas slēpt patiesās vakcinācijas briesmas. Viedokļu līdera “The Times” redakcija 1887. gadā sūdzējās, ka viņi cieš no “vēstuļu par vakcinācijām epidēmijas”. Savukārt vakcinācijas pretinieki laikrakstu dēvēja par bezkaunīgi bezprincipu un pērkamu laikrakstu.

Kā redzams, diskusija par vakcināciju ir pastāvējusi kopš tās izgudrošanas, tomēr mūsdienās abas nometnes vēl vairāk šķeļ sociālie tīkli.

Komentāri (16)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu