Patlaban daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai valstī nav ilgtermiņa stratēģijas un mērķu, piektdien ēku atjaunošanas projekta "SUNShINE" noslēguma konferencē "Mājokļu drošība un energoefektivitāte: kopīgais un atšķirīgais" sacīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis.
Viņš norādīja, ka joprojām lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo padomju laiku daudzdzīvokļu mājas, jo pēdējos gados būvniecība ārpus Rīgas nav īsti ekonomiski pamatota un tā notiek tikai Pierīgā un Rīgā.
"Pēc privatizācijas dzīvokļu īpašnieku izpratne par nepieciešamību izpildīt jaunos pienākumus pret savu īpašumu un īpašnieku finansiālās iespējas nav pietiekamas. Dzīvojamais fonds privatizācijas rezultātā tika nodots tautai, lai tā to uztur un remontē, taču īpašniekiem nav normālu instrumentu, kā iegūt līdzekļus māju sakārtošanai," skaidroja Beikmanis.
Kā galvenās problēmas Beikmanis minēja to, ka 23,5% iedzīvotāju dzīvo mājokļos ar būtiskiem bojājumiem, savukārt ēku pārvaldītāji veic nepietiekamu to apsekošanu. "Tāpat ēkām ir augsti ugunsbīstamības riski, jo viss ir nolietojies - elektroinstalācija, stāvvadi. Mūsdienu pieslēgumus vecā elektroinstalācija vairs īsti neiztur. Liela daļa sabiedrības joprojām dzīvo ar ēkās malkas apkuri," stāstīja Beikmanis.
Viņš norādīja, ka lielākajai daļai ēku nav apzināti nepieciešamie ieguldījumu apmēri, nav veikts to ekonomiskās pamatotības izvērtējums. Savukārt pārvaldīšanas tāmēs nav iekļauti visi nepieciešamie remontdarbi - tas rezultējas ar to, ka naudas kļūst vēl mazāk un vēl mazāk nepieciešamo darrbu var paveikt. "Tāpat arī būvvaldes neveic pietiekami daudz dzīvojamo ēku apsekojumus, tās ir pārāk atkarīgas no pašvaldības, nesoda par pārkāpumiem. Esošie tiesību akti risina tikai atsevišķas problēmas, risinājumos nav kopēju cēloņu sakarību izvērtēšana," sacīja Beikmanis.
Viņš arī vērsa uzmanību uz ilgstošo nemaksātāju problēmu, līdz ar to namu pārvaldniekiem ir finansiāls risks virzīt kādus projektus, jo iedzīvotāji var nesamaksāt.
Beikmanis arī norādīja uz pārāk lielo atkarību no Eiropas Savienības finansējuma ēku atjaunošanā, turklāt šis finansējums tiek piešķirts nevienmērīgi, līdz ar to ir gadi ar lielu aktivitāti un ir gadi pilnīgi bez aktivitātes. "Pastāv zāģa princips, kas rada problēmas gan pārvaldniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem," norādīja Beikmanis.
