Cik eiro tērē pusdienām tu? Latviešu pusdienošanas paradumi

FOTO: Publicitātes foto

Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61% respondentu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām, secināts aptaujā* par Latvijas sabiedrības ēšanas paradumiem. Turklāt 83% cilvēku atzīst, ka vienai pusdienu reizei vidēji atvēlētā summa ir līdz 5 eiro.

Saskaņā ar pētījumu visbiežāk cilvēki izmanto iespēju, lai ārpus mājām pusdienotu. Šāda tendence novērota vismaz 75% respondentu vidū, bet aptuveni katrs trešais atzīst, ka ārpus mājām izvēlas baudīt vakariņas. Taču retāk nekā reizi mēnesī pusdieno 16% aptaujāto vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Cita aina vērojama, ja ienākumu līmenis pārsniedz 1250 eiro mēnesī. Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto ar šādu atalgojumu ārpus mājām ēd vismaz vairākas reizes nedēļā, bet

katrs trešais respondents ar ienākumiem virs 1500 eiro to dara katru dienu.

“Mūsdienās pasaulē un Latvijā viesi restorānos, kafejnīcās un veikalu pircēji arvien vairāk vēlas zināt, kas ir maltītes sastāvā, kāda ir produktu izcelsme, kvalitāte un uzturvērtības rādītāji. Šādu tendenci parāda arī pētījuma dati, kur 95% respondentu galvenais izvēles kritērijs ir ēdiena kvalitāte,” kopējo pētījuma iezīmi akcentē Vija Tirzmale, uzņēmuma “Reaton” pārtikas produktu tirdzniecības departamenta tirgzinības vadītāja Baltijā.

Aptaujas datos arī atklājas, ka darba laikā 39% aptaujāto dod priekšroku līdzi paņemtam iepriekš pagatavotam ēdienam.

No tiem nepilna puse jeb 44% ir rīdzinieki, pārējo īpatsvaru veido cilvēki reģionos. Turklāt neatkarīgi no ienākumu un vecuma kategorijas saglabājas stabils to cilvēku skaits, kuri sagatavo maltīti līdzņemšanai. Tikmēr tuvāko restorānu apmeklē gandrīz katrs ceturtais respondents. Bet katrs desmitais aptaujātais pusdieno uzņēmuma kafejnīcā.

Konkrētajam mērķim vienā ēdienreizē vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61% respondentu tērē no 2 līdz 5 eiro. Bet reģionos 71% iedzīvotāju atvēl līdz 2 eiro.

Statistikas dati liecina, ka gaļas produktus, pasūtot ēdienu ārpus mājām, labprāt izvēlas 70% cilvēku.

Gandrīz puse dod priekšroku cūkgaļai, bet otrajā vietā ierindojas putnu gaļa, ko iecienījuši 37% aptaujāto, un tikai gandrīz katrs desmitais izvēlas liellopu.

Turklāt gaļai dod priekšroku tikai katra otrā sieviete, un katras piektās ēdienkartē bieži ir gan dārzeņi, gan zivis. Tiesa, tās kopumā izvēlas tikai 15% respondentu. Šajā kategorijā 55% aptaujāto biežākā atbilde ir lasis, tad seko jūras veltes. Tieši jūras veltes un tunci izvēlas katrs otrais respondents ar ienākumiem virs 1500 eiro.

Liela daļa jeb 42% iedzīvotāju neizmanto internetu, telefonu vai mobilās lietotnes, lai pasūtītu ēdienus no restorāna vai kafejnīcas. Taču pastāv būtiska atšķirība starp galvaspilsētas un reģionu iedzīvotājiem. Rīgā ēdienu piegādes pakalpojumus neizmanto katrs trešais aptaujātais, bet reģionos tie ir 64%. Līdzīgs rādītājs kā reģionos ir arī vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem. Savukārt ēdienu pakalpojumus izmanto kopumā 58% respondentu, un katrs ceturtais to dara vismaz reizi mēnesī.

Biežāk tas ir pieprasīts aptaujāto vidū no 23 līdz 29 gadiem, atrodoties mājās, ko atzīmējuši 73% respondentu attiecīgajā vecumā. Tādējādi 62% gadījumu ēdiens tiek pasūtīts uz mājām, bet 20% gadījumu – uz darbavietu.

* “Reaton” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja

Uz augšu