Lai nodrošinātu stabilus ieņēmumus Latvijas nacionālajiem medijiem un saglabātu atbalstu to stiprināšanai, digitālajā nodoklī nepieciešams nodalīt paredzēto valsts atbalstu uzņēmumiem no atbalsta medijiem, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktores vietniece Edīte Bērziņa norādīja, ka abu šo nodokļu apvienošana negūs pozitīvu rezultātu ne Latvijā, ne Eiropas Komisijas skatījumā. Viņa skaidroja, ka patlaban medijiem ir sabiedrisko pakalpojumu regulējums un tas ir jāsaglabā. Taču, lai turpinātu stiprināt mediju veidoto saturu un informatīvo telpu digitālajā nodoklī mediju atbalsts ir jānodala.
Bērziņa uzsvēra, ka digitālais nodoklis būtu piemērojams lielajiem, multinacionālajiem uzņēmējiem, kas iekļauti Eiropas Savienībā. Savukārt mazos uzņēmējus ar nodokli neapliks. Runājot par digitālā nodokļa norisi, Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka patlaban aktuāls jautājums ir par valsts atbalsta nodrošināšanu, ieņēmumu sadalījumu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nodokļa ieņēmumu iekasēšanu.
Pēc Bērziņas stāstītā, patlaban katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir iespēja izvēlēties, vai tā vēlas piemērot digitālo nodokli. Viņa skaidroja, ka tas ir viens no iemesliem, kas uzliek papildu darbu valsts atbalsta jautājumos. Savukārt ir bijuši gadījumi, ka Eiropas Savienības izstrādātos noteikumus obligāti piemēro visām dalībvalstīm un tām nav iespējas izvēlēties, viņa sacīja.
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins atzīmēja, ka izaicinājumi saglabājas arī uzņēmumu ieņēmumu nodokļa jomā, kā arī uzņēmumu divpusējo nodokļu konvencijā. Taču viņš norādīja, ka, pirms Latvija sāk savu digitālā nodokļa noteikumu izstrādi, nepieciešams sagaidīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumus. OECD ieteikumus par digitālā nodokļa ieviešanu un īstenošanu gaidāms provizoriski šī gada vasarā.
Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda pretēju viedokli - viņa uzsvēra, ka Latvijai jābūt gatavai 2021.gadā ieviest Eiropas Savienības e-komercijas direktīvas prasības, tostarp digitālo nodokli. Deputāte uzsvēra, ka Latvijai nav nepieciešamība gaidīt OECD priekšlikumus, lai 2021.gadā Latvija būtu gatava šo nodokli ieviest, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Viņa norādīja, ka ir nepieciešama politiskā griba.
Tāpat Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzsvēra, ka, ieviešot digitālo nodokli, jāparedz vienlīdzīgi konkurences noteikumi. Viņa norādīja, ka ieņēmumu nodrošināšana no digitālā nodokļa medijiem ir būtisks aspekts, līdz ar to būtiski izstrādāt informatīvās telpas finansiālo aizsardzības sistēmu.
Viņa piebilda, ka tikpat nepieciešami ir samazināt reklāmas ierobežojumus audiovizuālos medijos, lai mediji gūtu ienākumus vietējā satura veidošanai.
Diskusijas noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) atzina, ka ekonomika ir evolucionējusi citā līmenī, līdz ar to ir vairāki izaicinājumi, kuriem jāmeklē pašiem un uzrunājot sadarbības partnerus.
Kā ziņots, Saeimas vairākums iepriekš noraidīja parlamenta opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu.
Likumprojektu bija iesnieguši deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (S), Reizniece-Ozola, Boriss Cilevičs (S), Viktors Valainis (ZZS), Jūlija Stepaņenko un Māris Kučinskis (ZZS).
Iestājoties par nepieciešamību tomēr virzīt minēto priekšlikumu, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Latvijas medijiem, kuru uzdevums ir cīnīties informatīvā kara apstākļos, ir nepieciešama nauda. Viņa tāpat uzsvēra, ka mūsdienās ir būtiski mainījušās uzņēmējdarbības formas, piebilstot, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu taisnīgai nodokļu pārdalei starp valstīm. Politiķe akcentēja, ka ir virkne valstu, kas jau izstrādājušas un iedzīvinājušas īpašus nacionālos regulējumus, lai nodrošinātu vietējo uzņēmumu attīstību.
"Katras valsts nacionālais regulējums mudinās OECD rīkoties ātrāk," pārliecināta deputāte.
Iesniegtā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā ekonomikā, ir izraisījusi neatbilstību - vieta, kur tiek aplikta peļņa, atšķiras no vietas, kur tiek radīta vērtība. Vairums digitālo pakalpojumu sniedzēju iegūst vērtību no mijiedarbības un iesaistīšanās ar lietotāju bāzi, norādījuši deputāti.
Saskaņā ar pašreizējo starptautisko nodokļu sistēmu vērtība, ko uzņēmums iegūst no lietotāju līdzdalības, netiek ņemta vērā, sadalot uzņēmuma peļņu starp dažādām valstīm. Deputātu ieskatā ilgtspējīgākais ilgtermiņa risinājums nodokļu problēmām, ko rada digitalizācija, ir starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu reforma, par kuru notiek aktīvas diskusijas G7, G20 un OECD, kā arī Eiropas Komisijā. Tiek apsvērti dažādi reformu priekšlikumi, piemēram, piemērot digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņai uzņēmumu ienākuma nodokli, nosakot nozīmīgas digitālās klātbūtnes kritērijus.
Deputāti norādīja, ka digitālo pakalpojumu nodoklis ir pagaidu risinājums nacionālajā ietvarā līdz laikam, kamēr būs panākts atbilstošs starptautisks risinājums.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka digitālo pakalpojumu nodoklis nodrošinās, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā. Digitālā nodokļa ieņēmumus varētu "lietderīgi novirzīt" Latvijas mediju stiprināšanai un kvalitatīva satura veidošanai, uzskata likumprojekta autori.
Pēdējos gados reklāmas tirgus strauji mainījies, un tas negatīvi ietekmējis vietējo mediju finansiālo stāvokli. Lielā mērā tas saistīts ar tehnoloģiju straujo attīstību, lietotāju paradumu maiņu un lielu konkurenci no ārvalstu mediju puses, norādījuši deputāti.
Lai samazinātu pieaugušās konkurences un ieņēmumu krituma negatīvo ietekmi uz kvalitatīva satura pieejamību privātajos medijos, 2018.gadā Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā. Atruna ir noteikta valsts budžeta līdzekļu pieejamībā.
Deputāti uzskata, ka līdz ar to, lai atvieglotu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī nodrošinātu papildu līdzekļus kvalitatīva vietējā satura veidošanai, nepieciešams noteikt papildu finanšu avotus, tai skaitā ieņēmumus no jaunieviešamā digitālā nodokļa. Tādā veidā tiktu izveidots tā sauktais "savienoto trauku princips" - jo vairāk Latvijā tiek patērēti ārvalstu elektroniskie pakalpojumi, jo vairāk resursu būtu vietējiem elektroniskajiem medijiem sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai.
