Latvijā vairāk nekā 5000 zemes īpašumos konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji (1)

Šo zemes īpašumu īpašniekiem DAP ir izsūtījusi informatīvas vēstules. Reinika uzsvēra, ka dabas skaitīšanā neapseko visus Latvijas zālājus, taču inventarizācijai tiek atlasīti vēsturiski zināmie bioloģiski vērtīgie un ilglaicīgie zālāji, kuri noteiktu laiku nav apsēti un uzarti. Līdz ar to varētu gaidīt, ka pēc rūpīgas atlases ikviens no apsekotajiem zālājiem var tikt identificēts kā bioloģiski vērtīgs zālājs. Taču diemžēl visu triju sezonu dati liecina, ka bioloģiski vērtīgi zālāji sastopami vairs mazāk nekā piektajā daļā no dabas skaitīšanā apsekotajiem apmēram 230 000 hektāru zālāju.

Bez cilvēka iesaistes bioloģiski vērtīgu zālāju pastāvēšana ir apdraudēta, jo tie veidojas daudzu gadu desmitu laikā ar nosacījumu, ka zālājs tiek atbilstoši apsaimniekots - noganīts vai nopļauts, bet nopļautais tiek novākts no lauka. Šī vērtīgā biotopa galvenie sarukšanas iemesli ir to neapsaimniekošana vai nepiemērota apsaimniekošana, kā arī apmežošana un uzaršana, norādīja Reinika.

Dabas daudzveidības saglabāšanā svarīgs aspekts ir apsaimniekotāja izpratnei par dabas vērtību sastopamību un vēlmei to saglabāt, jo tikai tā ir iespējams uzlabot jau esošo biotopu stāvokli un ar laiku veidot jaunas platības, piebilda Reinika. 

Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne atklāja, ka atgriezeniskā saite pēc bioloģiski vērtīgu zālāju rezultātu vēstuļu izsūtīšanas ik gadu ir ļoti liela, tā atspoguļo īpašnieku interesi par dabas vērtībām. "Cilvēki vairāk ievēro apkārt notiekošās vides pārmaiņas, tādēļ novērtē dabas daudzveidību īpašumā esošajā vērtīgajā zālājā. Ir arī īpašnieki, kuri par biotopu savā zemē nav priecīgi, jo kļūdaini domā, ka tādējādi zālājā vairs nevarēs ganīt lopus. Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija īpašniekam, tas vienlaikus ir kompliments par līdz šim atbilstoši un pārdomāti veiktu apsaimniekošanu," skaidroja Mukāne.

Lai veicinātu bioloģiski daudzveidīgo zālāju saglabāšanu, uzturot savvaļas augu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu populācijas, bioloģiski vērtīgu zālāju īpašnieki un apsaimniekotāji var pieteikties Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem, uzņemoties daudzgadu saistības, ja bioloģiski vērtīgu zālāju platība ir vismaz viens hektārs. 

DAP atgādina, ka dabas skaitīšanas informatīvā rezultātu vēstule tiek sūtīta tikai tiem īpašniekiem, kuru īpašumā ir konstatēts biotops. Līdz šim apkopotos rezultātus ikviens var aplūkot DAP dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Savukārt informācija par vēlamo biotopu apsaimniekošanu pieejama pārvaldes tīmekļa vietnē.

DAP pārstāves norāda, ka jau aprīlī sāksies ceturtā dabas skaitīšanas sezona un tās laikā turpināsies arī bioloģiski vērtīgo zālāju apsekošana.

Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023.gadam.