Ķīnas kordiceps - parazītiskā sēne, kas varētu slēpt sevī zāles pret vēzi

Ķīnas kordiceps.

FOTO: Reuters/ScanPix

Sporas, ko izdala šī parazītiskā sēne, inficē upuri: sēne sāk augt tā iekšienē, beigu beigās dzīvnieku nogalinot. Tomēr dīvainākais ir tas, ka pirms nāves upura uzvedība izmainās tā, lai tas kalpotu sēnei un izplatītu sporas.

Upura pārtapšana par zombiju sēnes dēļ ir iedvesmojusi ne vienu vien zinātniskās fantastikas romānu vai filmu, kā arī vairākas datorspēles. Šo stāstu premisa ir tāda, ka sēnes mutants inficē cilvēkus, pārvēršot tos par zombijiem.

Lai arī cilvēka inficēšanās ar sēni un pārvēršanās par zombiju joprojām paliek zinātniskā fantastika, “BBC” seriālā “Planet Earth” parādīti pavisam reāli piemēri dabā. Proti, īsi pirms savas nāves ar sēni inficēta skudra lietusmežā uzkāpa auga virsotnē un stingri pieķērās tai. Vēlāk no skudras galvas izauga jauna sēne un plašā teritorijā izkaisīja savas sporas.

Kāda cita kordicepu grupas sēne, kas inficē kāpurus Tibetā, ir ļoti augstu vērtēta Ķīnas medicīnā un tiek izmantota, lai ārstētu dažādas kaites. Ņemot vērā šīs sēnes retumu un īpašības, tā var būt pat trīs reizes dārgāka par tāda paša svara zelta daudzumu.

Pētnieki rakstā, kas publicēts izdevumā “The Conversation”, centās paskaidrot, kā šīs “zombiju sēnes” var kalpot mūsu veselības labā un pat palīdzēt cīņā pret vēzi. Diemžēl droša un efektīva medikamenta iegūšana no kordicepa sēnes var būt ļoti sarežģīta.

Kā nākas, ka kordicepa sēnes varētu būt noderīgas medicīnā? Tās satur molekulu kordicepīnu, un dažos nesenos pētījumos atklāts, ka kordicepīns ieslēdz šūnu proteīnu AMPK. Šis proteīns tiek raksturots kā veselības brīnumnūjiņa.

Pētījumos ar dzīvniekiem parādīts, ka AMPK aktivizēšana var dziedēt dažu tipu diabētu un vēzi, pasargāt no artēriju un sirds slimībām un pat pagarināt dzīves ilgumu. Ir skaidrs kordicepīna un AMPK aktivizēšanās sniegtais labums veselībai, tomēr līdz šim nebija skaidrs, kā tas notiek.

FOTO: Reuters/ScanPix

Jaunā pētījumā parādīts, ka šūnu apgādāšana ar kordicepīnu liek veidoties ķimikālijai CMP. Tā ir līdzīga citai ķimikālijai, kuru organisms rada dabiskā veidā, lai ieslēgtu AMPK, kad šūnai ir zems enerģijas līmenis. CMP savukārt apmāna šūnas, liekot tām “domāt”, ka tām izsīkst enerģija, kaut arī patiesībā tā nav.

Lai arī AMPK ieslēgšana tādā veidā varētu sniegt vēlamo efektu, problēma ir tāda, ka šūnas daļu kordicepīna konvertē arī citā ķimikālijā CTP. Tā savukārt apgrūtina šūnu augšanu un var izraisīt šūnu nāvi. Iespējams, tieši tas ir veids, kā šī sēne beigu beigās nogalina savu upuri.

Diemžēl kordicepīna daudzums, kas nepieciešams, lai ieslēgtu AMPK, ir ļoti līdzīgs daudzumam, kas negatīvi ietekmē šūnas. Tieši tāpēc šādu medikamentu lietošana pagaidām nav droša.

Uz augšu