Kā Latvija ir daļa no Vācijas problēmām?

FOTO: AFP / Scanpix

Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers TVNET raidījumā «Pasaule kabatā» pauda viedokli, ka Latvijas pašreizējā politika bēgļu integrācijas jautājumā rada problēmas Vācijai.

Pašreizējais pabalsts bēglim Latvijā ir 139 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 98 eiro katram nākamajam. Turklāt šī naudas summa tiek piešķirta tikai uz 7-10 mēnešiem. Tāpat bēgļiem ir tiesības strādāt, taču mums ir noteiktas prasības par valodas zināšanām, kuras nav iespējams izpildīt tik īsā laikā. Ir skaidrs, ka ar šādu atbalstu nav iespējams izdzīvot. «Tas būtībā padara apstākļus šeit necilvēcīgus, kas būtībā neatbilst cilvēktiesību standartam – tam, ko Latvija ir deklarējusi, – sociāli atbildīga valsts,» saka eksperts. Šā iemesla dēļ daudzi patvēruma meklētāji izvēlas doties uz Vāciju, kur finansiālā palīdzība ir daudz dāsnāka un nav nepieciešams ievērot tik stingrus nosacījumus.

Mēs tādā veidā kļūstam Vācijai par apgrūtinājumu, jo saasinām tās problēmas. Bēgļi no Latvijas tur ierodas un palīdz veicināt galēji labējo spēku popularitāti. «Mēs šeit runājam par partiju «Alternatīva Vācijai», kura kļūst arvien populārāka.

Ja Latvija nepilda savu uzdevumu pēc būtības, bet pilda to tikai formāli, tad mēs kļūstam par daļu no Vācijas iekšpolitiskās problēmas,» saka Austers.

Šā iemesla dēļ Vācija ir sākusi sūtīt bēgļus uz Latviju atpakaļ. Tomēr mūsu valdība rīkojas vēl ciniskāk. Tā ir paziņojusi, ka bēgļi ir pārkāpuši uzņemšanas vienošanos par neizbraukšanu no Latvijas valsts un līdz ar to – tiem nepienākas absolūti nekāds atbalsts, saka Austers.

Savukārt domnīcas «Providus» pētniece Agnese Lāce  raidījumā arī norāda, ka ir bijuši novēroti gadījumi, kad veselām ģimenēm ar alternatīvo statusu (visi Sīrijas bēgļi Latvijā) tiek uzlikts sods par uzturēšanās atļauju nepagarināšanu. Tajā skaitā šis sods tiek piemērots arī bērniem, kas var kopumā sastādīt ievērojamu naudas summu. Bēgļiem tagad gandrīz vai vienīgā cerība ir nevalstiskās organizācijas. Piemēram, «Gribu palīdzēt bēgļiem» šobrīd patiešām strādā ar dažām ģimenēm gandrīz vai individuāli.

Austers šajā kontekstā arī norāda uz Latvijas publiskajā telpā diezgan populāro argumentu, ka pensionāri ar 139 eiro mēnesī izdzīvot var. «Šeit ir divi aspekti. Pirmkārt, tas, ka mēs izturamies necilvēcīgi pret saviem pensionāriem, neattaisno tādu pašu rīcību pret patvēruma meklētājiem. Otrkārt, mums jāsaprot, ka Latvijas pensionāram, kurš saņem 130 eiro, visticamāk, ir radinieku loks.

Viņam ir papildu (visticamāk nelegāli) ienākumi – pensionāri kaut kur piestrādā vai kaut ko pieaudzē savā piemājas dārziņā,» saka Austers. Bēglim šāda atbalsta tīkla nav.

Kā iepriekš ziņots, 28. februārī Turcijas valdība paziņoja, ka vairs neapturēs bēgļus, kuri vēlas nokļūt Eiropā. Reaģējot uz šo paziņojumu, pie Turcijas un Grieķijas robežas jau ir sapulcējušies vismaz 13 000 migrantu. Savukārt Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūra «Frontex» ir palielinājusi trauksmes līmeni uz robežām ar Turciju līdz augstam. Atsevišķas ES valstis jau ir paspējušas paust diezgan stingru nostāju. Piemēram, Vācija ir skaidri un gaiši pateikusi, ka ES nav atvērta. Līdzīgas pozīcijas ir paudusi arī Grieķija un Bulgārija.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.

FOTO: publicitātes
Uz augšu
Back