Trešdien, 4. martā, TVNET studijā norisinājās raidījuma «Pasaule kabatā» diskusija. Tajā ar viedokli par saistību starp bēgļu uzņemšanu un noziedzības līmeņa pieaugumu dalījās Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers un domnīcas «Providus» pētniece Agnese Lāce.
Austers norāda, ka pašreizējais Latvijas sniegtais atbalsts bēgļu integrācijai ir absolūti nepietiekams. Pētnieks vērš uzmanību uz to, ka nav iespējams mēnesī izdzīvot ar 139 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 98 eiro katram nākamajam. Situācija ir vēl dramatiskāka ar bēgļiem, kuri bija devušies uz Vāciju un tagad ir spiesti atgriezties. Tiem pagaidām netiek sniegta absolūti nekāda palīdzība no valdības puses. Tas viss rada necilvēcīgu vidi, kas mums agri vai vēlu atspēlēsies, uzskata Austers.
«Mēs šos cilvēkus sagatavojam noziedzīgai pasaulei, un tie kļūst par vieglu upuri iesaistei dažādos noziedzīgajos tīklos. Tāpat tas veicina ļoti dziļu naida un vilšanās izjūtu, kas izpaudīsies kā radikalizācijas pieaugums.
Mēs būtībā sagatavojam grupu ar cilvēkiem, kuri var kļūt par milzīgu drošības problēmu Latvijai nākotnē tikai tāpēc, lai mēs šodien ietaupītu dažus simtus eiro.
Nākotnē mēs, iespējams, būsim spiesti investēt miljoniem, lai varētu cīnīties ar to noziedzību un sekām, kas pēc tam radīsies,» pauž pētnieks.
Runājot par saistību starp noziedzības līmeņa pieaugumu un migrāciju, Austers norāda, ka, veicot savus pētījumus, viņš ir skatījies statistikas datus par noziedzības pieaugumu Eiropas valstīs un tajos tā pierādījusies nav. Pētnieks piekrīt, ka imigranti noziegumus veic, taču tādus pašus veic arī pārējie iedzīvotāji. Problēma tikai esot tāda, ka imigrantu noziegumi medijos tiek vairāk izcelti.
«Publicitāte ir nesamērīgi lielāka tieši tad, kad bēgļi izdara kaut kādu pārkāpumu,» saka Austers.
Savukārt Lāce vērš uzmanību: ja arī noziedzības līmenis pieaug, tad pieaug arī noziegumi, kuri tiek veikti pret pašiem bēgļiem. Tam visam pētniece piemetina, ka tā saucamajās vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs radikalizācija norisinās nevis tikko iebraukušo, bet jau trešās paaudzes migrantu vidū. Integrācijas pētnieki šo parādību skaidro ar to, ka iepriekšējās paaudzēs nav ticis piešķirts pietiekams valsts atbalsts. Otrā paaudze parasti ir entuziastiskāka iesaistīties valsts attīstībā, taču tieši trešā paaudze ir tā, kura nes sev līdzi šo vecvecāku izjusto rūgtumu. «Tieši tādēļ sākotnējais integrācijas atbalsts ir īpaši svarīgs,» apgalvo Lāce.
Kā jau iepriekš ziņots, 28. februārī Turcijas valdība paziņoja, ka vairs neapturēs bēgļus, kuri vēlas nokļūt Eiropā. Reaģējot uz šo paziņojumu, pie Turcijas un Grieķijas robežas jau ir sapulcējušies vismaz 13 000 migrantu. Savukārt Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūra «Frontex» ir palielinājusi trauksmes līmeni uz robežām ar Turciju līdz augstam. Atsevišķas ES valstis jau ir paspējušas paust diezgan stingru nostāju. Piemēram, Vācija ir skaidri un gaiši pateikusi, ka ES nav atvērta. Līdzīgas pozīcijas ir paudusi arī Grieķija un Bulgārija.
Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.
