Norādot uz neadekvātu atalgojumu, darbu reģionālajā laikrakstā "Latgales Laiks" uzteic pieci žurnālisti

Viņi skaidroja, ka šodien iznākušais reģionālā laikraksta "Latgales Laiks" numurs ir pēdējais, ko sagatavojusi līdzšinējā satura veidotāju komanda - reportieri, redaktori un žurnālisti Jeļena Čursina, Dinija Jemeļjanova, Jeļena Ivancova, Ivars Soikāns un Egita Jonāne.

Šāds lēmums pieņemts, jo esot izveidojies konflikts ar vadību. Trīs dienas pirms darba uzteikšanas žurnālisti rakstiski esot vērsušies pie valdes locekles Ivetas Valpēteres ar iesniegumu, norādot uz lietām, kas viņus laikraksta darbā neapmierina, un aicinot meklēt kompromisu, taču atbilde no vadības neesot sekojusi. Pēc darbinieku teiktā, vēl dienu pirms oficiālās atlūgumu iesniegšanas uzņēmuma vadība izvietoja interneta vidē sludinājumus, ka radušās brīvas reportieru un redaktoru vakances.

Iesniegumā minētās prasības valdes loceklei rakstiski tika definētas pirmo reizi, bet mutiski par tām žurnālisti esot izrādījuši neapmierinātību jau iepriekš. Viņi norāda, ka "Latgales Laiks" jau vairāku gadu garumā saņem dažādu fondu finansējumu projektu īstenošanai, un finansējuma devēji projektu konkursu nolikumos definē, ka to mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju informēšanu, radot unikālu saturu. Tieši šie žurnālisti esot bijuši mērķa izpildītāji kā rakstu autori, taču viņi uzskata, ka nav saņēmuši par to adekvātu atalgojumu. 

Žurnālisti pauž bažas, ka "Latgales Laiks" piešķirto finansējumu nav adekvāti veltījis satura veidotājiem, jo mēnesī, kad žurnālists par paveikto darbu saņēma atalgojumu, mēnešalga par ikdienas darbu esot bijusi par attiecīgu summu mazāka. Redaktores ierosināja projektus rakstīt kopā ar vadību, taču projekti esot iesniegti, nesaskaņot tos ar satura veidotājiem.

Tāpat satura radītāji apgalvoja, ka tikai ar trim no pieciem žurnālistiem uzņēmums bija noslēdzis darba līgumu, turklāt ar divām reportierēm bija noslēgts līgums tikai par darbu uz pusslodzi.

"Esam gandarīti par paveikto un pieredzēto, tiekoties ar Latgales un Sēlijas ļaudīm, uzklausot dzīvesstāstus, ziņojot par aktualitātēm, šķetinot problēmas un fiksējot visu to fotogrāfijās. Reģionālā žurnālistika ir sfēra, kurā darbojoties jāpieņem izaicinājumi, kas pārvarami vien garā stipram, neatkarīgam un radošam cilvēkam," paziņojumā presei uzsver reģionālie žurnālisti, kuri esot gājuši pretī vienam mērķim - kvalitatīvas žurnālistikas uzplaukumam Latgalē. 

Savukārt Valpētere aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums darbinieki prasības nav spējis izpildīt finanšu trūkuma dēļ. Pēc viņas teiktā, izpildot nosacījumus no žurnālistu puses, laikraksts nevarētu pastāvēt.

"Kad es pirms četriem gadiem atnācu, zaudējumi bija 26 000 eiro, pagājušajā gadā tie bija tikai 6000 eiro," klāstīja uzņēmuma vadītāja, skaidrojot, ka līdzekļu ekonomiju izdevies panākt, ar darbiniekiem vienojoties par pusslodzes darbu un brīvāku darba režīmu.

Rakstošie arī esot pieprasījuši, lai Valpētere savu amatu pamet, taču viņa uzskata, ka šāda prasība nav pamatota, jo viņai uzticoties uzņēmuma īpašnieki. Turklāt viņai pēdējo gadu laikā esot izdevies īstenot desmit projektus līdzekļu piesaistei.

Valdes locekle apgalvoja, ka laikraksts turpinās iznākt, jo redakcijai ir ārštata autori un tiek piesaistīti jauni žurnālisti.

"Latgales Laiks" ir laikraksts, kas izveidots 1992.gada 23.maijā. Laikraksta aptuvenā tirāža ir 3000 eksemplāru - 2000 izdevumam latviešu valodā un 1000 krievu valodā. 

Izdevniecības "Latgales Laiks" īpašnieki ir Daugavpils dome un virkne privātpersonu. "Firmas.lv" dati liecina, ka uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bijis 252 420 eiro, bet zaudējumi sasnieguši 9938 eiro.