Eksoplanēta, uz kuras līst dzelzs lietus (8)

Dienas laikā uz tālās planētas, kas apriņķo zvaigzni Zivju zvaigznājā, temperatūra sasniedz pat 2400 grādus pēc Celsija – pietiekami augsta temperatūra, lai metāls pārvērstos tvaikā. Kad spēcīgie vēji šos metāla tvaikus aiznes līdz planētas tumšajai pusei, tie kondensējas un nokrīt atpakaļ uz planētas kā dzelzs lietus.

“Varētu teikt, ka vakari uz šīs planētas ir lietaini, tiesa, līst dzelzs,” preses relīzē paziņoja Ženēvas Universitātes Zviedrijā profesors Deivids Ērenreihs.

Dzelzs lietus fenomenu zinātnieki atklāja ar Ļoti lielo teleskopu Čīlē. Pētījuma rezultāti savukārt publicēti zinātniskajā žurnālā “Nature”.

Planētas “WASP-76b” viena puse vienmēr ir pavērsta pret zvaigzni, bet otra puse ir tumsā, savukārt temperatūras svārstības veicina spēcīgi vēji.

Ar īpašu instrumentu palīdzību tika noteikts, ka dzelzs tvaiki atrodas planētas dienas pusē un tur, kur beidzas diena un sākas nakts. Planētas tumšajā pusē dzelzs tvaiki novēroti gandrīz vispār netika.

“Mums tagad ir izstrādāts pavisam jauns veids, kā izzināt klimata apstākļus uz visekstrēmākajām planētām,” teica Ērenreihs.