Pērn kūlas ugunsgrēkos iznīcināto ēku un cietušo cilvēku skaits bijis lielākais pēdējo desmit gadu laikā

2019.gadā valstī reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Pērnās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri Latvijas zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 2018 hektāru platībā. 

VUGD norāda, ka pērnās zāles dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Pērn gan tikai divos novados - Mērsraga un Rojas novadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turpretī visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils, Rēzeknes un Dobeles novadā.

Salīdzinot republikas pilsētu statistiku, 2019.gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpilī, Rīgā un Jēkabpilī. Rīgā, salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika reģistrēti 232 kūlas ugunsgrēki, pērn to skaits tomēr ir sarucis. Arī Ventspilī un Jūrmalā vērojama pērās zāles ugunsgrēku skaita samazināšanās, bet vismazāk kūlas ugunsgrēku bija Valmierā.

Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī - jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi -, uzsvēra VUGD. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām desmit metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana. 

Pēc VUGD domām, ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas. 

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro.