Visu dzīvnieku sencis varētu būt tārpam līdzīgs radījums (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Zinātnieki, iespējams, atklājuši pašu senāko dzīvās radības ciltskoka locekli - vienkāršu, sīku, tārpam līdzīgu radījumu, ko nodēvējuši par “ikaria wariootia”.

Šis radījums, tāpat kā suņi, dinozauri, cilvēki un teju visi citi dzīvnieki, bija simetrisks. Tas nozīmē, ka tam bija priekša, pakaļa un divas simetriskas puses, kā arī savā starpā savienotas atveres abos galos. 

Mūsdienās ir ļoti maz dzīvnieku, kuriem nav šāda uzbūve, proti, izņēmumi ir ktenofori un knidārijas. Tomēr vienmēr tā nav bijis, un zinātnieki pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, raksta, ka bilaterālās jeb divpusējās simetrijas attīstīšanās reiz bija ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts evolūcijā. 

Ediakarana periodā, kas norisinājās no aptuveni 635 līdz 542 miljoniem gadu, uz mūsu planētas norisinājās nozīmīgas bioloģiskās izmaiņas, kad vienkārši mikroorganismi pārvērtās par sarežģītākām dzīvības formām. 

Ediakarana biomā dzīvoja senākie daudzšūņi, sākot ar sūkļiem un aļģēm un beidzot ar dikinsonijām – radījumiem bez iekšām un mutes. Tomēr joprojām nebija atrasts senākais bilaterālais organisms, jo tika uzskatīts, ka tas noteikti ir ļoti mazs, vienkāršs dzīvnieks ar pašiem vienkāršākajiem maņu orgāniem. 

Pirmie pavedieni par šāda radījuma eksistenci bija tā atstātās pēdas jeb līnijas, cilpas un citas formas, ko tas atstājis kustoties. Pateicoties 3D tehnoloģijām, zinātniekiem izdevās atklāt nevis vienu, bet dučiem cilindriskas formas organismu kādā smilšakmens gabalā Dienvidaustrālijā. 

“Šis ir tas, ko paredzēja evolūcijas biologi. Tas ir ļoti aizraujoši, ka mums izdevās atrast šīs pēdas, kas tik ļoti atbilda biologu paredzējumiem,” teikts ģeoloģijas profesores Mērijas Droseres paziņojumā. 

Identificētie “tārpi" bija dažus milimetrus sīki un ļoti vienkārši. Pētnieki uzskata, ka lielākie indivīdi nepārsniedza 7 milimetru garumu. 

Par spīti to vienkāršībai “ikaria wariootia”, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, bija radījums ārpus sava laika. Tā spēja rakt un paslēpties smiltīs, kā arī meklēt barību jūras dibenā, liecina, ka tiem bija maņas - kaut arī ļoti primitīvas.  

Pētījuma autori arī uzsver, ka fosilijā redzams, ka šim radījumam bija arī mute, iekšas un tūplis, kā arī tas, šķiet, barojās ar organiskām vielām. 

Nospiedumi fosilijās sniedz arī pierādījumus par to, kā šie radījumi pārvietojās, proti, tie to, visticamāk, darīja tāpat kā tārpi mūsdienās. 

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu