Atliek vien atskrūvēt plastmasas pudeli, lai piesārņotu dabu

Plastmasas pudeles

FOTO: Unsplash

Diemžēl plastmasas pudeles iesviešana plastmasas atkritumu konteinerā tās otrreizējai pārstrādei neglābs dabu no piesārņojuma, jo jaunā pētījumā noskaidrots, ka pat pudeles atvēršana vien piesārņo dabu ar mikroplastmasas daļiņām. 

Tas, cik liels daudzums mikroplastmasas putekļu nonāks gaisā, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kurus apzinot pētnieki centās aplēst aptuvenos skaitļus. Sākumā viņi ar īpaši precīzu instrumentu palīdzību, piemēram, kvarca kristālu mikrobalansēšanu un elektronu mikroskopu, mērīja, kā plastmasas priekšmetus ietekmē dažādi to sadalīšanas paņēmieni. To vidū bija arī dažādu plastmasas iepakojumu atplēšana, atgriešana ar šķērēm un pudeles korķīša atskrūvēšana. 

Materiālu nosvēršana pirms un pēc attiecīgās ietekmes ļāva zinātniekiem aprēķināt masas daudzumu, kas nonāk gaisā. Dažas no šīm sīkajām plastmasas daļiņām tika arī ķīmiski ar spektrometru un vizuāli ar mikroskopu izanalizētas.

Kopumā, atverot plastmasas iepakojumu, gaisā trīs metru rādiusā nonāk 10 līdz 30 nanogrami plastmasas daļiņu. Vai mums būtu par to jāuztraucas? Lai arī mikroplastmasas piesārņojuma daudzums ir niecīgs, tomēr, tam pievienojot plastmasas daļiņas, kas gaisā nonāk no citiem avotiem, rodas relatīvi liels mikroplastmasas piesārņojums.   

Mikroplastmasas piesārņojums ir īpaši aktuāla tēma pēdējos gados kā neredzamais piesārņojums, kas ir gan atmosfērā, gan okeānos teju katrā pasaules nostūrī. Tiesa, zinātnieki vēl cenšas noskaidrot, kā šīs mikroplastmasas daļiņas ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Scientific Reports", rakstīts, ka plastmasas griešana ar šķērēm un plēšana gaisā lika nonākt vienādam daudzumam mikroplastmasas, savukārt plastmasas griešana ar nazi radīja ievērojami lielāku piesārņojumu.  

Uz augšu