Ja tas ļautu piekļūt lētiem finanšu resursiem, Latvija atbalstītu eirozonas "koronavīrusa obligāciju" ideju (1)

Viņš informēja, ka arī Latvija tika aicināta paust viedokli par Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagārdas ideju eirozonas valstīm pārdot kopīgas tā dēvētās "koronavīrusa obligācijas".

FM ieskatā, krīzes laikā ir svarīgi nodrošināt naudu visām pretkrīzes aktivitātēm, par kurām lemj valstu valdības. 

"Ja šādas obligācijas ir veids, kā nodrošināt lētus finanšu resursus, tad tas ir atbalstāms," sacīja Jarockis.

LETA jau vēstīja, ka deviņu Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, trešdien, 25.martā, Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam adresētā vēstulē aicināja emitēt Eiropas "koronavīrusa obligācijas" koronavīrusa krīzes apkarošanai.

Citas valstis, tostarp Vācija un Nīderlande, ir vairākkārt noraidījušas šo ideju kā pārāk daudz tērējošu ES dienvidu valstu mēģinājumu gūt labumu no zemajām aizņemšanās procentlikmēm, kuras bauda valstis ar sabalansētiem budžetiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien, 26.martā, norādīja, ka Vācija vēl arvien ir pret tā saukto "koronavīrusa obligāciju" ideju, kas kopīgotu 19 eirozonas valstu parādu.

"No Vācijas puses un citām pusēm mēs pateicām, ka šis nav visu dalībvalstu viedoklis," sacīja Merkele, piebilstot, ka viņa uzskata par "labāko instrumentu" jau pastāvošo Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM).

"Es domāju, ka ar ESM mums ir krīzes instruments, kas paver daudzas iespējas un kas neliek apšaubīt kopīgas, bet arī individuāli atbildīgas rīcības pamatprincipus," piebilda Merkele.