Vai vispār pastāv valstiska izpratne par metodoloģiju, kas ļautu precīzi noteikt mājsaimniecības un uzņēmumus, kas ir pakļauti lielākajiem enerģētiskās nabadzības riskiem? Ja tādas nav, tad runas par mērķtiecīgu atbalstu ir bez seguma un drīzāk veicina politisku pasivitāti. Financenet redaktors un žurnālists Andris Šuvajevs
/nginx/o/2019/02/08/11773243t1h0f58.jpg){kind=small}
