Covid-19 sekas: ārvalstu studentiem Latvijā trūkst iztikas līdzekļu (30)

Marta beigās Latvijā dzīvojošo indiešu kopienas Facebook grupā izplatījās vēstule ar aicinājumu palīdzēt indiešu studentiem un strādniekiem, pagarinot īres apmaksas termiņu.

Lūgts komentēt šo vēstuli, Facebook grupas “Indian community of Latvia” moderators un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) students Sajs Šankars Redi Boka apstiprina: dzīvošanas izmaksas pēdējā laikā ir sagādājušas ne mazums galvassāpju indiešu studentiem. Tas ir saistīts ne vien ar vairāku uzņēmumu dīkstāvi Latvijā, kuros studenti parasti tiek nodarbināti  uz pusslodzi, bet arī ar pilnas karantīnas ieviešanu Indijā.

“Cilvēkiem, kas dzīvo universitātes kopmītnēs, katru mēnesi ir jāmaksā īre. Šos izdevumus sedz viņu vecāki. Pašlaik vecāki nevar nosūtīt naudu, jo Indija ir pilnībā noslēgta.

"Viņi nevar doties uz banku, lai pārskaitītu šo naudu. Es domāju, ka studentiem, kas dzīvo kopmītnēs, šī ir ļoti nopietna situācija. It īpaši studentiem no Indijas,” atzina Boka.

Vienlaikus Indijas vēstniecība Zviedrijā un Latvijā ir organizējusi palīdzības grupas vietējiem indiešiem vairākās Zviedrijas pilsētās un Rīgā, kur cilvēki var vērsties ar dažādiem jautājumiem saistībā ar ārkārtējo situāciju.

Palīdzēt studējošajiem apņēmusies arī biedrība “Indian Latvian Cultural and Economic Forum”. Biedrības Facebook lapā norādīts, ka tie indiešu studenti, kam nepietiek naudas pārtikas iegādei, var vērsties pēc palīdzības šajā organizācijā.

Runājot par citiem studējošo dzīves aspektiem ārkārtējās situācijas laikā, Sajs Šankars Redi Boka ir pateicīgs, ka RTU ir organizējusi visu studiju procesu attālināti. Viņš kā Datorsistēmu bakalaura programmas pēdējā kursa students neko nav iekavējis ārkārtējo drošības pasākumu dēļ. Bet jautāts, kā Latvijas valsts varētu palīdzēt indiešu studentiem, Boka norādīja uz nepietiekamo komunikāciju angļu valodā no operatīvo dienestu puses.  

“Pavisam nesen kādam no mūsu draugiem bija [Covid-19 saslimšanas] simptomi, centāmies piezvanīt uz 113. Taču mums nevarēja atbildēt angļu valodā.

"Tā kā mēs esam ārkārtas situācijā un cilvēki vēl aizvien nerunā ar mums angliski, es domāju, ka Latvijas valdībai vajadzētu izveidot zvanu centru, kur informāciju sniegtu angļu valodā,” uzskata Boka.

Sarunā ar Latvijas Universitātes Studentu servisa departamenta direktoru  Jāni Saulīti atklājās, ka universitātē nav bijis īpašu lūgumu pēc palīdzības no ārvalstu studentiem. Vienlaikus viņš atzīst, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī aizkavējās studējošo informēšana.  

“[Studenti] bija atsūtījuši sarakstu ar jautājumiem, ka viņiem pagaidām nav informācijas. Arī valstī informācija par situāciju angliski netika gana daudz publicēta. Bet šī informācijas plūsma uz viņiem ir stabilizēta,” sacīja Saulītis.

Viņš apgalvo, ka ir daži precedenti ar sadzīviska rakstura problēmām, proti, studenti lūdz pagarināt īres apmaksas termiņu. Tajā pašā laikā Saulītis uzsver, ka līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Covid-19 dēļ ar šādām grūtībām saskaras arī vietējie studenti.   

Reaģējot uz to, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas ļauj atlikt valsts galvoto studiju un studējošā kredītu, kā arī kredītam pielīdzināto stipendiju pamatsummas atmaksu līdz sešiem mēnešiem.

Savukārt Transporta un sakaru institūta mācību prorektors  Andrejs Zvaigzne TVNET pastāstīja, ka augstskolas ārvalstu studentiem esot bijuši jautājumi par uzturēšanās noteikumiem Latvijā.  

Saskaņā ar informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā, ārzemnieki, kam ārkārtējās situācijas laikā ir beidzies uzturēšanās termiņš, drīkst turpināt uzturēties Latvijā bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas. Turklāt viņi saglabā tiesības uz nodarbinātību. Bet 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas viņiem vai nu ir jāpagarina vīza vai uzturēšanās atļauja, vai jāizceļo no Latvijas.

TSI mācību prorektors Andrejs Zvaigzne uzskata, ka daudz nopietnāka problēma ir studentu nodarbinātība Covid-19 krīzes apstākļos.

“No vienas puses, viņi zaudē darbu. No otras –  ir apgrūtināta naudas pārskaitīšana no ārvalstīm. Gan Indijā, gan Kazahstānā, gan Uzbekistānā ir problēmas ar bankām, ka tās tiek [uz laiku] slēgtas un nepieņem pārskaitījumus,” skaidroja Zvaigzne.

Tikmēr Latvijas studentu apvienība (LSA) ir pabeigusi aptauju par attālinātā studiju procesa norisi. Laika posmā no 21. līdz 31. martam tajā piedalījās 1600 respondentu no 34 Latvijas augstākās izglītības iestādēm. No tiem nepilni 200 respondenti  ir ārvalstu studenti. Lai arī aptaujāto ārvalstu studentu skaits nav reprezentatīvs, tomēr viņu atbildes dod priekšstatu par aktuālajiem izaicinājumiem, TVNET pastāstīja LSA vadītāja Justīne Širina. Viņa uzsver, ka ārvalstnieku problēmas būtiski neatšķiras no vietējo studentu raizēm. Tomēr ārvalstniekiem varētu būt grūtāk tikt galā ar šā laika izaicinājumiem. 

“Ļoti daudzās augstskolās saistībā ar ārvalstu studentu koordinēšanu ir novērojams tas, ka, piemēram, latviešu plūsmai ir veseli departamenti vai lielas struktūras, kas atbild par dažādiem procesiem, bet ar ārvalstu studentiem strādā tikai daži cilvēki. Tāpēc ir augstāks risks, ka kaut kas tiek palaists garām,” skaidroja Širina.

Jau ziņots, ka saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ darbu klātienē ir apturējušas visas izglītības iestādes Latvijā, ieskaitot augstskolas. Vienlaikus ir ieviesti vairāki ārkārtas drošības pasākumi saistībā ar cilvēku pulcēšanos publiskās vietās.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.