Covid-19 pandēmija ir sarežģīta problēma, un ar to ir ļoti nepatīkami cīnīties politiski. Šo cīņu nevar veiksmīgi izmantot politiskā reitinga celšanai, jo tik un tā būs novērojami kaut kādi zaudējumi. Savukārt Putinam nepatīk iesaistīties tādās cīņās, kuru rezultātā viņš nevar šo reitingu paaugstināt. Tā viņam ir milzīga problēma, raidījuma «Pasaule kabatā» intervijā pauda RSU politikas zinātnes programmas doktorants, portāla LSM.lv žurnālists un tā analītiskās rubrikas «Status Quo» vadītājs Artūrs Bikovs.

Kā tad īsti Krievijā ir veicies ar Covid-19 ierobežošanu? Cik sapratu, tad Putins ilgi neatzina, ka tā ir nopietna problēma. Vai tā ir?

No vienas puses jā. Ilgu laiku Krievijā īpaši neakcentēja problēmas būtību. It īpaši mēs varam runāt par valstij un valdībai pietuvinātajiem influenceriem. Tomēr tagad tā ir nopietna problēma un tas tiek ņemts vērā. Ir darīts pietiekami daudz, lai šī vīrusa izplatību ierobežotu.

Lai gan te atkal būtu jāuzsver, ka, salīdzinot ar Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm, un Rietumvalstīm kopumā, Krievijā nav ticis izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Pieejas gan, protams, atšķiras. Dažās vietās šie ierobežojumi ir striktāki. Viena no šīm vietām ir, piemēram, Maskava, kas tagad ir galvenais uzliesmojuma epicentrs. Citos Krievijas reģionos situācija ir nedaudz piezemētāka. Tajā pašā laikā Čečenijā gan ir ļoti bargi sodi un ierobežojumi.

Ja skatāmies uz valsti kopumā - tavuprāt, Krievijas pieeja pagaidām ir veiksmīga vai nav veiksmīga?

Tas ir atkarīgs no izvirzītā mērķa. Ja primārais mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatību, neraugoties uz patērētajiem resursiem, tad šī pieeja noteikti nav visefektīvākā. Ja skatāmies uz šo pieeju kā mēģinājumu saglabāt līdzsvaru starp ekonomikas zaudējumu novēršanu un vīrusa izplatības ierobežošanu, es varu saprast, kāpēc nav tikusi ieviesta ārkārtas situācija. Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, cietušie no ārkārtas situācijas var pretendēt uz valsts piešķirtu kompensāciju. Ņemot vērā to, ka pietiekami daudz cilvēku cieš no epidēmijas, bez šaubām, Krievijas valdībai nāksies kompensēt pietiekami daudz. Tāpēc arī ārkārtas stāvoklis pagaidām nav ticis ieviests.

Krievijas ekonomika vispār no tā visa ievērojami cieš, un ierobežojumi – viens mēnesis, kad nav jāstrādā visiem, izņemot svarīgākos valsts dienestus.

FOTO: EPA/Scanpix

Tad sanāk, ka Krievijā ir pieņemts likums mēnesi nestrādāt?

Tas nav likums, bet gan drīzāk ierobežojums. Tas neattiecas uz visiem – vēl arvien strādā policija, ārsti, valsts pārvaldes iestādes un citi. Tomēr daži uzņēmumi (īpaši ja mēs runājam par mazo un vidējo biznesu) ir bijuši spiesti apturēt savu darbību. Šie uzņēmumi, protams, cer, ka tas ir tikai uz kādu laiku, bet vakar sāka izskatīties, ka vajadzēs, iespējams, to pārtraukt vispār. Būtībā nav pieprasījuma, un cilvēki sēž mājās. Līdz ar to – nav arī jēgas strādāt. Tā ir nopietna problēma ekonomikai.

Par ekonomiku runājot, es domāju, visi zinām, ka Krievija jau kādu laiku ir spiesta sadzīvot ar starptautiskajām sankcijām. Ņemot vērā, ka valstī plosās Covid-19 epidēmija, vai Krievijas ekonomika ar šo sankciju bagāžu vispār var izturēt tās radīto spiedienu?

Es būtu ļoti piesardzīgs ar prognozēm. Tomēr ir jāmin, ka Krievijā ir pietiekami lielas rezerves. Te runa ir par vairākiem miljardiem dolāru.

Krieviju bažīgu drīzāk dara globālās naftas cenas kritums. Pagaidām tā ir zemāka, nekā norādīts Krievijas budžeta plānošanas dokumentos.

Respektīvi – Krievijas budžets ir veidots, pamatojoties uz to, ka naftas cena būs 40 dolāri par barelu. Šobrīd tā ir aptuveni 30-35 dolāri. Attiecīgi – ir krituši valsts ieņēmumi. Runājot par Krievijas ekonomiku, tas varētu būt ļoti nozīmīgs faktors. Šeit mēs nemaz nerunājam par to, ka mazais un vidējais bizness nevar maksāt nodokļus pietiekamā apjomā. Līdz ar to valdība ir faktiski spiesta izmantot rezerves, taču pagaidām tas tiek darīts diezgan piesardzīgi.

Tad sanāk, ka Krievija var «​pasmelt» pietiekami ilgi, lai nogaidītu līdz šīs situācijas beigām?

Tīri teorētiski tā var to darīt. Turklāt to aicina darīt arī vairāki Krievijas ekonomisti. Turklāt tie ne tikai aicina, bet arī pieprasa, lai beidzot Krievijas valdība sāktu izmantot uzkrātos resursus iedzīvotāju atbalstam. Tomēr izskatās, ka Maskava to nedarīs, ja vien nebūs milzīgas problēmas un neapmierinātība iedzīvotāju vidū. Katrā gadījumā tiek darīts viss, lai tā rīkoties nevajadzētu.

Krievija ir mēģinājusi lūgt starptautisko sankciju  atvieglojumus. Vai tu paredzi, ka, pamatojoties uz Covid-19 kārti un humāniem apsvērumiem, tie arī varētu tikt piešķirti?

Es šaubos. Pat ja šādi atvieglojumi tiktu piešķirti, es nedomāju, ka tie ievērojami palīdzētu Krievijai. Krievijai ir ļoti svarīgas divas lietas – 1) neizmantot savas rezerves un 2) nepaaugstināt valsts parādu. Krievijas parāds pagaidām ir diezgan mazs, taču Maskava nevēlas, lai starptautiskie aizdevēji liktu tai zaudēt savu suverenitāti. Līdz ar to es nedomāju, ka sankciju atvieglojumi Krievijai palīdzēs. Tas, protams, ir labāk nekā nekas, tomēr ne risinājums.

Kā šis vīruss varētu ietekmēt Krieviju politiskajā dimensijā? Vai mēs varētu redzēt kādas izmaiņas Krievijas iekšpolitikā?

Mēs redzam jau tagad. «Levada» socioloģiskais pētniecības centrs nesen ir paziņojis, ka uzticības līmenis Vladimira Putina politikai ir sasniedzis savu zemāko punktu septiņu gadu laikā. Šobrīd tas ir 61%-63%. Tas, protams, vēl arvien ir virs 50%, taču kritums ir ievērojams. Putins un viņa administrācija, bez šaubām, reitingus ņem vērā. Tajā pašā laikā nedaudz pieaug uzticība gubernatoriem, jo Putins pats ir pateicis, ka reģionu vadītājiem ir jārisina tajos aktuālās problēmas.

Mēs principā redzam, ka citas politiskās personas ir pārņēmušas Kremļa vadītāja funkciju cīņā pret Covid-19. Spilgtākā persona šajā kontekstā noteikti ir Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.

Viņš ir arī ļoti ietekmīgs spēlētājs Krievijas iekšpolitikā, un, ja viņš turpinās palielināt savu popularitāti uz cīņas pret Covid-19 bāzes, tas noteikti nav tas, ko vēlētos Putins, viņa administrācija un viņam pietuvinātie cilvēki. Ir jācenšas saglabāt līdzsvaru, lai viens politiķis pēkšņi uz pārējo fona nebūtu tautas varonis. To nekādā gadījumā pieļaut nedrīkst. Putinam šeit ir jāskatās uz vairākām lietām vienlaikus, un es nezinu, cik viņam labi tas varētu izdoties.

FOTO: AP / Scanpix

Tomēr kāda tad varētu būt Covid-19 ietekme uz Putina reitingiem? Vai tie varētu palielināties, vai arī gluži pretēji – samazināties?

Tie var samazināties tad, ja viss turpināsies tā kā līdz šim. Pagaidām turpina pieaugt inficēto skaits, un vēl šodien ir tikuši reģistrēti vairāk nekā 4000 jaunu gadījumu. Neuzlabojas arī ekonomiskā situācija. Maskavas iedzīvotāji noteikti nav īpaši priecīgi, ņemot vērā to, kas notika pirms dažām dienām Maskavas metropolitēnā. Pagaidām nav nekādu iemeslu, lai Putina reitingi uzlabotos. Drīzāk otrādi. Tomēr nevajadzētu arī runāt par to, ka pēkšņi maijā viņa reitings nokritīsies līdz 40%. Tā noteikti nebūs! Kritums noteikti būs, bet jautājums – cik tas būs nopietns. Es domāju, ka, tiklīdz Putins sapratīs, ka reitingi ir bīstami nokritušies, viņš kopā ar savu administrāciju mēģinās uzlabot situāciju. Galvenais, lai tas nebūtu par vēlu.

Vai saistībā ar Covid-19 krīzi mēs austrumos varētu sagaidīt agresīvāku Krieviju? Ja nemaldos, tad pagātnē Putins ir centies risināt savas iekšpolitiskās problēmas ar ārpolitikas palīdzību.

To nav iespējams izslēgt, bet es stipri šaubos, ka tas būs Putina prioritārais instruments. Spriežot pēc aptaujām, kuras parāda sabiedrības noskaņojumu, tas īpaši nepalīdzēs. Viens no efektīvākajiem instrumentiem būtu tērēt rezerves, lai palīdzētu cilvēkiem. Putins pagaidām ir solījis atbalstu uzņēmumiem, lai tie saviem darbiniekiem varētu izmaksāt divas minimālās algas. Tomēr šī atbalsta nosacījumi ir diezgan stingri. Piemēram, konkrētajam uzņēmumam ir jāsaglabā 90% no saviem darbiniekiem. Līdz ar to – ļoti daudzi uzņēmumi neiekļaujas šajos nosacījumos. Turklāt minimālais atalgojums Krievijā ir 12 000 rubļu. Lai mūsu skatītājiem būtu skaidrs – tas ir aptuveni 140 eiro. Maskavā, kur situācija ar Covid-19 ir vissliktākā, tas ir ļoti maz. Ir skaidrs, ka ar tādu summu tur izdzīvot nav iespējams. Manuprāt, vienīgais veids, kā šo situāciju uzlabot, būtu kļūt par aizbildniecisku valsti, kura saka – mēs par tevi parūpēsimies un samaksāsim ievērojamas summas.

Gandrīz vai kā padomju tradīcijās?

Jā! Valsts ir kā tēvs vai māte, kas par tevi rūpējas. Piemēram, valsts piešķir vismaz 50000 rubļus un palīdz arī ar darbu, kā arī biznesa saglabāšanu. Īsāk sakot – beidzot ir jāsāk lietot rezerves. Tomēr šķiet no malas, ka pat ja šīs rezerves tiks izmantotas, tad arī tērējamā summa nebūs tik ievērojama. Piemēram, ASV savas ekonomikas stimulēšanai tērē divus triljonus dolāru. Protams, ka ASV Iekšzemes kopprodukts un tās ekonomika nav salīdzināma ar Krievijas, bet proporcionāli Krievija pagaidām netērē tik daudz naudas, lai atbalstītu savus uzņēmējus un iedzīvotājus.

Vēlējos tev arī pavaicāt par Putina plānu palikt pie varas pēc pašreizējā termiņa beigām. Kā šī krīze varētu ietekmēt viņa ierosinātos konstitucionālos grozījumus? Vai tu redzi kādu dinamiku šajā sfērā? Kas varētu būt galvenie faktori, kas varētu mainīties, jeb nemainīties?

Nenoliedzami, ka cilvēki šobrīd nav gatavi tikpat ļoti atbalstīt konstitucionālos grozījumus kā pirms krīzes.

Kā jau teicu – Putina reitingi krīt un tas acīmredzami arī ietekmē konstitucionālo grozījumu projektu. Vissliktākais priekš Putina ir tas, ka janvārī, februārī un marta sākumā sāktā cilvēku mobilizācijas un pārliecināšanas kampaņa, kuras mērķis bija sagatavot sabiedrības noskaņojumu viņa varas paildzināšanai, bijusi bezjēdzīga. Šķiet, ka šo dialogu būs nepieciešams sākt no jauna. Es nezinu, vai sabiedrība būs gatava tajā jau atkal klausīties.

Piemēram, ja bezdarba līmenis būs ļoti augsts, stipri šaubos, ka runas par konstitucionālajiem grozījumiem gūs plašu sabiedrības atbalstu. Līdz ar to domāju, ka vispirms būtu nepieciešams nodrošināt stabilu ekonomisko situāciju un par grozījumiem runāt tikai pēc tam. Es domāju, ka Putins to ļoti labi apzinās. Es arī atkārtošos un teikšu, ka viņš arī nevēlas izmantot valsts rezerves, lai glābtu ekonomiku, – ja vien, protams, politiskie riski nebūs ļoti augsti.

Tad sanāk, ka tas viņa projektu palikt pie varas ir ievērojami apgrūtinājis?

Bez šaubām, ka ir apgrūtinājis. Tomēr es tik un tā domāju, ka šo varas pārnešanu izdosies īstenot. Drīzāk šeit ir jautājums par laiku. Domāju, ka šis process nedaudz ievilksies – varbūt kādu gadu vai pusgadu. Būšu gan šeit ļoti piesardzīgs, jo grūti spriest. Iespējams, ka viņš darīs gluži pretēji – mēģinās šīs izmaiņas panākt uzreiz. Tomēr es domāju, ka tas tik un tā netraucēs projektu īstenot kopumā. Iespējams, ka tur būs nelielas izmaiņas, bet nekas vairāk.

Tu iepriekš nedaudz pieminēji arī Maskavas un reģionu attiecības. Vai Krievijas reģioni šīs krīzes kontekstā varētu no Maskavas prasīt vairāk līdzekļu un arī politisko ietekmi?

Jā, bez šaubām. Nauda ir nepieciešama arī tiem. Viņi noteikti prasīs, bet Kremlis nav ieinteresēts to piešķirt, jo nauda ir ierobežota.

Vai, tavuprāt, Krievija pēc Covid-19 būtu vairāk uz iekšu vērsta?

Jā, manuprāt, viņi primāri vēlētos atrisināt problēmas Krievijas iekšienē. Šīs problēmas ir nepieciešams atrisināt, jo pretējā gadījumā Krievija un Putina režīms var nonākt ļoti grūtā situācijā. Neizskatās, ka Covid-19 arī būtu briesmonis, ko varētu viegli uzvarēt ar zobenu. Tas nav teroristi, kurus var nogalināt tualetē (kā kādreiz Putins teica).

Tas ir ļoti sarežģīts, un ar to ir ļoti nepatīkami cīnīties politiski. Cīņu pret Covid-19 nevar veiksmīgi izmantot politiskā reitinga celšanai.

Tik un tā būs novērojami kaut kādi zaudējumi. Putinam nepatīk iesaistīties tādās cīņās, kuru rezultātā viņš nevar šo reitingu paaugstināt, un koronavīruss noteikti nav tam pateicīgs. Tā viņam ir milzīga problēma.

FOTO: EPA/Scanpix

Ja es tev palūgtu ieskicēt Krievijas seju pēc vīrusa – kādu tu to redzi? Vai tā būs vairāk nacionālistiska, vai arī gluži pretēji – vairāk atvērta?

Prognozēšana ir ļoti nepateicīga lieta (it īpaši saistībā ar Krieviju). Manuprāt, situācija krasi nemainīsies. Diez vai mēs redzēsim pilnīgi jaunu Krieviju. Tomēr es domāju, ka noteikti samazināsies maza un vidēja biznesa loma valsts ekonomikā. Tāpat palielināsies arī lielo valsts uzņēmumu un korporāciju loma. Respektīvi – ekonomika kļūs nacionalizētāka. Es arī domāju, ka iekšpolitiski situācija varētu kļūt nedaudz represīvāka. Diez vai redzēsim 1937. gada represijas, bet noteikti varam sagaidīt to, ka policijas loma, FSB loma un drošībnieku loma pieaugs.

Vai varam apgalvot, ka pieaugs arī Putinam pietuvināto oligarhu ietekme?

Nedomāju, ka palielināsies to ietekme. Es domāju, ka vienkārši paaugstināsies valsts īpatsvars ekonomikā. Tā nav laba lieta saistībā ar cerībām par Krievijas demokratizāciju un Krievijas iedzīvotāju spēju aktīvi cīnīties par savām tiesībām.

Ir tiešām grūti cīnīties par demokrātiskāku pārvaldi, ja nav ko ēst.

Iedzīvotāju skaits, kurš līdz šim varēja veltīt savu laiku arī citām, ar naudas pelnīšanu nesaistītām lietām, saruks. Tas jau atkal spēlē par labu Krievijas valdībai, jo gadījumā, ja tai izdosies nodrošināt šos cilvēkus ar kaut kādu darbu, tas Putinam varētu spēlēt tikai par labu.

Es vēl tev vēlējos pajautāt par drošībniekiem. Vai tad sanāk, ka Krievijas seja varētu būt vairāk totalitāra? Vai arī tā mēs varam apgalvot?

Man vienkārši šķiet, ka šis totalitārisma ceļš turpināsies. Pēc konstitucionālo ierosinājumu pieņemšanas Krievija nepavisam nekļūs demokrātiskāka. Covid-19 pēkšņi nemainīs Krievijas virzienu par 180 grādiem.

Paldies par interviju!

Paldies!