Kazāks: Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru. 

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes". 

"Līdz ar to sekas 10% kritumam šoreiz un tam, kāds bija iepriekšējā reizē, būs absolūti atšķirīgas," pauda Kazāks.

Viņš minēja, ka kritumu ekonomikā noteiks pamatā trīs faktori - tas, cik ilgi šie ierobežojumi turpināsies, cik efektīvi un plaši būs atbalsta mehānismi, lai ļautu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārziemot krīzi, un cik lielā mērā šīs krīzes laikā būs "noplicināta ekonomika", lai pēc tam atgūtos.

"Šī nav nekāda 2008. vai 2009. gada krīze, kad bija milzīgs naudas trūkums. Šajā brīdī naudas valstij ir pietiekami un valsts var sniegt atbalstu," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka atbalsta instrumentus ir nepieciešams pilnveidot, tostarp tam jābūt plašākam. "Atbalsta instrumentu pilnveidošana ir jāturpina. Jāskatās, vai naudas apmērs, kas ieplūst ekonomikā, ir pietiekams. Pašreizējā brīdī tas vēl ir tikai sākums - lielākais apmērs nudien vēl nav sasniegts. Atbalstam jābūt plašākam," pauda Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka esošā krīze būtu jāizmanto, lai "spēcīgie kļūst spēcīgāki", kā arī, lai eksportā Latvija kļūstu konkurētspējīgāka. "Nišas parādīsies ļoti daudzās vietās, jo krīze velsies pāri pasaules ekonomikai vairākās fāzēs - no sākuma skarot vienas valstis, pēc tam otras, tāpēc izveidosies dažādas biznesa iespējas," sacīja Kazāks. 

Viņš uzsvēra, ka arī iedzīvotājiem, kuri ir mazāk noslogoti, šo laiku vajadzētu izmantot prasmju uzlabošanai. "Saule vēl nav tik silta, lai brauktu uz Jūrmalu, tāpēc sēžamies pie grāmatām un mācāmies," teica Kazāks.

Jau vēstīts, ka SVF būtiski koriģējis Latvijas IKP prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā. Latvijas ekonomikā SVF šogad prognozē kritumu par 8,6%, savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā.

Uz augšu
Back