Kā Amerikas valdība 20. gadsimta sākumā centās slēpt buboņu mēra epidēmiju (7)

1900. gada 6. martā kādas Sanfrancisko viesnīcas pagrabā tika atrasts 41 gadu veca Amerikas ķīniešu strādnieka līķis. Gatavojot miršanas apliecību, pilsētas ārsts uz nelaiķa ķermeņa pamanīja dīvainus bumbuļus. Pēc pārbaudēm laboratorijā atklājās, ka vīrieša nāves iemesls ir buboņu mēris. Tas bija pirmais zināmais šīs slimības gadījums Amerikā, tāpēc pilsētas jaunizveidotā Veselības padome rajonu, kurā atradās viesnīca, pakļāva stingrai karantīnai.

Nākamajos divos gados norisinājās neparasta cīņa starp Kalifornijas valdību, kura noliedza mēra eksistenci, un valsts zinātniekiem, kuri cīnījās, lai apturētu epidēmiju. Beigu beigās valstiska mēroga polemika, kurā tika ierauts ASV prezidents un teju divi duči gubernatoru, beidzās ar Kalifornijas gubernatora atstādināšanu no amata. Tomēr tas notika tikai pēc tam, kad vadošais zinātnieks jau bija demonizēts, bet no melnās nāves miruši bija vairāk nekā simts cilvēku. 

“Apziņa, ka epidēmija var izraisīt paniku un smagas ekonomiskas sekas, rosināja noliegt patiesību,” izdevumam “National Geographic” komentēja vēsturnieks Filips Kališs. 

Amerikā ierodas melnā nāve 

Viduslaikos saukta par melno nāvi, 1900. gadā tā plosījās Āzijā, kur bija miljoniem mirušo, tāpēc ASV veselības eksperti jau sen baidījās, ka slimība caur rietumu ostām varētu nonākt valstī. 

Tomēr divas dienas pēc tam, kad tika atrasts strādnieka līķis, laikraksts “San Francisco Chronicles” pirmajā lappusē publicēja stāstu ar virsrakstu “Viltus mēris ir daļa no laupīšanas plāna”. Vietējie uzņēmēji baidījās, ka ziņas par mēra izplatību satricinās ekonomiku, tāpēc izdarīja spiedienu uz Veselības padomi, kas jau nākamajā dienā atcēla karantīnu. Laikrakstā šis lēmums tika slavēts, piebilstot, ka karantīna ļoti negatīvi ietekmējusi uzņēmējus. 

Vēl kādā vietējā publikācijā laikrakstā “the Bulletin” bija apgalvots, ka mēris jebkurā gadījumā ir mazāk bīstams nekā masalas, cūciņas vai jebkura cita izplatīta slimība. Laikraksts arī uzsvēra, ka ziņas par mēri ļoti negatīvi ietekmēja rosīgo ostu, samazinot gan tūristu, gan tirdzniecības kravu skaitu. 

11. martā ārsts Džozefs Kiņjuņs apstiprināja, ka strādnieks miris no mēra. Kiņjuņs vadīja ostas Jūras veselības dienestu, kas bija atbildīgs par slimībām, kuras var caur ostām nonākt valstī. Kiņjuņs bija visu cienīts ārsts, kurš palīdzēja dibināt ASV Higiēnas laboratoriju, kas vēlāk kļuva par Nacionālo veselības institūtu. 

Sekoja vēl vairākas nāves no mēra. Maijā Kiņjuņs brīdināja galveno ķirurgu, ka slimība sāk kļūt par epidēmiju. 

“Man ir jālūdz, lai šī lieta tiktu darīta zināma prezidentam,” viņš 21. maijā rakstīja Valsts kases sekretāram. 

Viņš lūdza, lai prezidents apstiprina “pasākumus, kas būs nepieciešami, lai novērstu slimības tālāku izplatību”.  

ASV prezidents Viljams Makinlijs tajā pašā dienā piekrita šim lūgumam, tomēr valdība vairījās veikt dramatiskus soļus, kas varētu sadusmot Kalifornijas republikāņu gubernatoru Henriju Geidžu un Kalifornijas varenās biznesa savienības. Tāpēc aprobežojās ar atkārtotu karantīnu un armijas vienībām, kas liedza ķīniešiem ienākt vai atstāt pilsētu. 

Sanfrancisko valdības pārstāvji turpināja uzstāt, ka nekādas epidēmijas nav, vien daži izolēti mēra gadījumi. Ķīniešu komūna savukārt uzskatīja, ka norisinās diskriminācija, tāpēc arī sāka cīņu. Rezultātā tiesa pavēlēja karantīnu atcelt 15. jūnijā, nostājoties Ķīnas uzņēmējdarbības asociācijas pusē, kas apgalvoja, ka šī lieta grozās vairāk ap rases jautājumu, nevis zinātni. Tiesa arī uzsvēra, ka nav pietiekamu pierādījumu par mēra eksistenci, jo pat zinātniskais žurnāls “Pacific Medical Journal” noliedza, ka pastāv epidēmija, apgalvojot, ka mēra testi bijuši kļūdaini. 

Likmes bija augstas. Citas nācijas sāka apsvērt, vai neapturēt tirdzniecību ar Kaliforniju, bet tūrisms arvien straujāk samazinājās. Daži laikraksti joprojām turpināja uzstāt, ka ziņas par mēri ir daļa no slepena plāna, lai kāds gūtu labumu no pilsētas ekonomikas sabrukuma. 

Kiņjuņs ātri vien kļuva par galveno grēkāzi, par spīti savai labajai reputācijai. Viņš bija mēri studējis kopā ar šīs slimības ekspertiem Eiropā, tāpēc, kad notika pirmais mēra gadījums, viņš tika norīkots, aizsargāt Kaliforniju no potenciālās epidēmijas. Kad viņš atteicās pieņemt kukuļus un falsificēt rezultātus, viņu presē bez žēlastības nozākāja kā nekompetentu un korumpētu ārstu un pat turēja aizdomās par apzinātu mēra baciļa palaišanu pilsētā.  

Kiņjuņs turpināja ziņot galvenajam ķirurgam par epidēmijas gaitu. Oktobrī viņš identificēja vēl trīs mēra gadījumus. 

“Visi gadījumi beigušies fatāli. Infekcija sāk izplatīties arvien plašākā teritorijā,” viņš rakstīja. 

Janvārī gubernators Geidžs publiski kritizēja “mēra viltotājus” un apsūdzēja Kiņjuņu injekciju veikšanā līķiem, izmantojot mēra bacili. Viņš paziņoja, ka tāds noziegums ir jāsoda ar mūža ieslodzījumu. Kiņjuņs vēlāk uz īsu brīdi tika arestēts. 

Sāk uztraukties arī citi ASV štati 

Valsts sekretāra tajā mēnesī ieceltā komisija, kurai bija jānoskaidro visa patiesība par mēri, sadusmoja Geidžu, kurš prezidentam Makinlijam nosūtīja niknu telegrammu, sakot, ka šī komisija ir aizvainojums Kalifornijas štatam. Prezidents baidījās neņemt vērā Geidžu, tāpēc tika nolemts, ka komisijas rezultāti būs slepeni. Apmaiņā pret to Geidžs piekrita veikt sanitārās procedūras rajonā, kur sākās mēris.         

Komisija atklāja sešus jaunus mēra gadījumus, tomēr Vašingtona neļāva Jūras veselības dienestam pieminēt mēri. Kiņjuņs pēkšņi tika pārcelts uz Detroitu. 

Gubernators Geidžs joprojām neatzina mēra eksistenci savā štatā, par spīti jaunajiem mēra gadījumiem, kuri gan netika publiskoti. 

Baltais nams atteicās izdarīt spiedienu uz Kaliforniju, tomēr pārējo štatu gubernatori zināja par mēri un baidījās no sekām, kuras varētu izraisīt epidēmijas tālāka izplatība. 1903. gada janvārī Vašingtonā satikās vairāk nekā 20 štatu delegācijas, brīdinot, ka viņi karantīnai pakļaus Kaliforniju, ja nekas netiks darīts. Geidžs tika skarbi kritizēts, tomēr viņš turpināja vainot Kiņjuņu un federālo valdību par viltus krīzes radīšanu. 

Tajā laikā no Geidža bija novērsusies pat viņa republikāņu partija, kā rezultātā viņam tika liegts otrreiz pretendēt uz gubernatora amatu. Jaunais Kalifornijas gubernators - ārsts - veica daudz konkrētākus soļus, piemēram, sāka iznīcināt pilsētas žurku populāciju. Pēdējais mēra gadījums epidēmijā bija 1904. gada sākumā. Kopumā tika reģistrēts 121 mēra gadījums, no kuriem ar nāvi nebeidzās tikai divi. 

Kiņjuņa karjera nekad neatguvās, tomēr viņa ieguldījums zinātnē netika aizmirsts. 2012. gada pētījumā divi zinātnieki uzteica viņu, nodēvējot par “aizmirsto priekšteci”, kurš palīdzēja dzimt Nacionālajam veselības institūtam. Viens no šiem zinātniekiem bija Entonijs Fauči - ASV tagadējais galvenais eksperts pandēmiju jautājumos.