Ja mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) savlaicīgi nepielāgosies Covid-19 dēļ sagaidāmajām pārmaiņām pasaules piegāžu un ražošanas ķēžu funkcionēšanā, šīs izmaiņas atstās sekas Latvijas ekonomikas potenciālu, otrajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP ziņojumā atgādināts, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu, šogad pirmajā ceturksnī Latvija varētu būt piedzīvojusi nedaudz mērenāku iekšzemes kopprodukta samazinājumu nekā eirozona - attiecīgi 2,9% un 3,8% pret iepriekšējo ceturksni.
Padome atgādina, ka Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli, jaudas noslodzes kritums apstrādes rūpniecībā kopumā pārsniedz 10%, pie tam visstraujāk kritusies noslodze patēriņa preču ražošanā - 13% kritums un investīciju jeb kapitālpreču ražošanā - 3% lejupslīde. Šis kritums gan nav tik straujš kā 2008.gada finanšu krīzes laikā, kad šajā periodā bija vērojams 21% kritums. Līdzīgi kā 2008.gada krīzē vismazāko kritumu arī šoreiz uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas sektors -11%.
Vērtējot uzņēmumus pēc lielumiem, visvairāk ir cietusi MVU grupa, kas Latvijā veido vairāk nekā 98% no visiem uzņēmumiem - jaudu noslodzes kritums mazo uzņēmumu grupā ir 26%, vidējo uzņēmumu - 13% un lielo uzņēmumu - tikai 4%.
FDP gan atgādina, ka MVU sektorā vēl pirms Covid-19 bija konkurētspējas problēmas. "Ja MVU savlaicīgi nepielāgosies sagaidāmajām pārmaiņām pasaules piegāžu un ražošanas ķēžu funkcionēšanā, tad šīs izmaiņas atstās sekas uz Latvijas ekonomikas potenciālu," brīdina FDP.
TVNET 6.aprīlī jau vēstīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā pausto EK un Eiropas Investīciju fonds (EIF) apmēram 100 000 mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam darījuši pieejamus astoņus miljardus eiro. Tas panākts, EK piesaistot vienu miljardu eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda kā garantiju EIF, kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas.
Iepriekš minētie pasākumi ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme. Aplēstais pieejamais finansējums ir astoņi miljardi eiro.
