"Saskaņiete" Krivcova rosina Krasovicka ģimenes īpašumam piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu

Viens no bijušajiem AS "Parex banka" īpašniekiem - Viktors Krasovickis FOTO: LETA

Miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidotā Parex banka Latvijā ilgstoši bija viens no varas un naudas ietekmes simboliem. 

Ilgu laiku Latvijas bagātākie cilvēki ietekmēja politiskos procesus, sniedzot finansiālu atbalstu vairākām partijām.

Arī kāds Jūrmalas domes deputātes "saskaņietes" Elizabetes Krivcovas priekšlikums par Krasovicku ģimenei piederošu īpašumu liek domāt par darbošanos eksbaņķiera interesēs. Krivcova ierosina Villai Marta piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu.

“Villa Marta” Krasovicki dzīvo no 1995.gada. Ēka, pirms to iegādājas Krasovicku ģimene, bija sanitāri epidemioloģiskais centrs. Tās stāvoklis bija slikts, to nojauca un faktiski uzcēla no jauna. 

Taču ar villu Krasovickiem nepietika. Tapa papildēkas peldbaseinam, tenisa kortiem, viesiem. Lai šīs visas ēkas apvienotu, Krasoviski aizslēdza ciet publisku ielu.

Ēku kompleksa projektēšanai Krasovicki pieaicināja Latvijā dzimušo, vācu arhitektu Meinhardu fon Gerkānu. Darbus veica “Vincents grupa”, kas savā mājas lapā sniedz detalizētu jaunbūves aprakstu. “Ēkas sienas divu stāvu augstumā ietver sevī 4 -trus slēgtus apartamentus, bibliotēku, kinozāli, mākslas galerijas, ziemas dārzu, ēdamzāli, profesionālo virtuvi un japāņu akmensdārzu ar triju kaskāžu ūdenskritumu iekšējā pagalmā. Ēku fasādes apšūtas ar zeltaini dzelteniem Sibīrijas lapegles dēļiem. Viesu nama iekštelpu apdarē izmantots nelakots, matēts ķiršu koks, Šveices bumbieris, roku darinātas terakotas flīzes firziķu krāsā no Spānijas, Brazīlijas zilais granīts vannas istabā (..). Kā neiztrūkstošs elements un arhitekta Gerkāna vizītkarte visos viņa projektos, arī šajā namā uzmanību saista trīs elipsveida kāpnes. “

 90. gados būvētais ēku komplekss tika celts ar lielu sabiedrības pretestību. Tika ne tikai aizslēgta iela, bet nojauktas vēsturiskās koka ēkas trijos kvartālos. Jūrmalas domes deputātu domes dalījās, taču pēc 120 000 latu lielā baņķiera it kā ziedojuma pilsētas labierkārtošanai, pašvaldība apbūvei deva zaļo gaismu.

Visus šos gadus 3.līnijas ielas posms starp Bulduru un Vidus prospektu slēpās aiz augsta žoga. Krasovicki šo šķērsielu nomāja no Jūrmalas pašvaldības. Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata, ka Gata Trukšņa vadītā dome ielas posmu centās slepus nodot privatizācijai. Par to liecinot tas, ka pirms 4 gadiem teritorijas plāna grozījumu izstrādes gaitā pēkšņi “izdzisa” sarkanās līnijas.  

Biedrība vērsās tiesā un pērn spēkā stājās spriedums, kas  noteica, ka ielai jābūt caurredzamai. Lai arī ir skaidrs, ka tā nebūs gājējiem lietojama, biedrība iznākumu tik un tā uzskata par principiālu uzvaru. 

Nomas līgumu pašvaldība ar  Krasovickiem slēdz katrus piecus gadus. Pēc tiesas sprieduma, vienošanās bija jāslēdz no jauna, iekļaujot arī spriedumā  prasīto ielas skata atsegšanu. Taču  vides un attīstības komitejā ar negaidītu priekšlikumu klajā nāca deputāte Elizabete Krivcova no Saskaņas. Jūrmalas pašvaldībai esot jāvēršas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, ar lūgumu Villai Marta izvērtēt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu. 

Opozīcijas deputāts uzskata, ka šāda statusa noteikšanai ir tikai viens mērķis. Ja ēku kompleksu iekļautu kultūras pieminekļu sarakstā tādā veidā tiku izveidota tā neaizskaramība, ja nākotnē, piemēram, mainoties īpašniekiem atgrieztos pie jautājuma par Krasovicku privatīpašumā esošās ielas atvēršanu publiskai lietošanai. Taču opozīcijas deputāts komitejas sēdē palika mazākumā. Krivcovas priekšlikumu atbalstīja arī divi koalīcijas deputāti Jānis Lediņš un Anita Adijāne no ZZS.

Pašvaldības drīkst aicināt iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā jebkurus objektus, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība. Jura Dambja vadītajai Kultūras mantojuma pārvaldei tad būtu jāvērtē gan Villa Marta arhitektūra, gan kultūrvides raksturs. Un savs paraksts uz tā jāliek kultūras ministram. 

Jūrmalas dome kategoriski atteicās atsaukties Jūrmalas aizsardzības biedrības aicinājumam sarakstā iekļaut “Pēperkoku namiņu”, ārēji necilo ēku pie jūras, kur aizsākās Aspazijas un Raiņa mīlestība un radošā kopdzīve. Gluži otrādi – pašvaldība  namiņu pārdeva izsolē.

Pēc Nekā personīga intereses par Jūrmalas pašvaldības mēģinājumu panākt Krasovicka īpašumam kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, ZZS pārstāve Anita Adijāne  šonedēļ atsauca savu balsojumu komitejā  un tālāk šo nevirzīs. 

Elizabete Krivcova vada  Tūrisma komiteju. Tai jārūpējas par tūristu pieplūdumu kūrortpilsētā. Lai gan kāpu zonā pēdējos gados uzbūvēti vairāk nekā 20  viesu vai atpūtas nami, tie pašlaik nav publiski pieeajami. Pēc uzcelšanas, tie sadalīti domājamās daļās un izpārdoti kā dzīvokļi. 

Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms vienlaikus arī Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Krivcovas komitejai pieprasījis stingri kontrolēt ēku izmantošanu atbilstoši izsniegtajām  atļaujām,  taču nekādas regulāras pārbaudes tā sauktajos viesu namos netiek veiktas. Deputāts ir drošs, ka  arī topošais viesu nams  līdzās  Parex eksbaņķiera Kargina ģimenes villai Adlera, ko  Krivcova un pārējie koalīcijas  deputāti ļāva celt kāpās uz Karginu ģimenes zemes, būs tāda pati viltus viesnīca.

Dārgās villas Jūrmalā  nepieder Karginam un Krasovickim, bet viņu bērniem. Tāpēc valsts tiesvedība ar Parex baņķieriem, prasot no viņiem piedzīt 230 miljonus, pat pie pozitīva sprieduma nebūs atgūstami, jo oficiāli abiem eksbaņķieriem nekas daudz vairs nepieder.

Uz augšu
Back