/nginx/o/2020/05/08/13090184t1h44a8.png)
“Maļorka” (Mallorca) ir astoņas minūtes gara dokumentālā filma, kas radīta laikā starp 1932. un 1934. gadu.
Kā vēsta “The Guardian”, filmu atrada Spānijas Nacionālais filmu arhīvs, kad tas bija slēgts “Covid-19” pandēmijas ierobežojumu dēļ. Tiek uzskatīts, ka šī ir pirmā skaņu filma, kuru režisējusi sieviete.
Astoņas minūtes garā “Maļorka” ir melnbalta dokumentālā filma, kas uzņemta dažādās vietās Baleāru salās, un to iedvesmojusi komponista Īzaka Albenisa mūzika.
“Maļorka” atradās Spānijas bibliotēkas bibliotēkā kopš 1982. gada, kļūdaini uzskatīta par vīrieša darbu. Arhīva darbinieki pašizolācijas laikā nolēma vēlreiz pārskatīt filmu un atklāja, ka tās režisore ir filmu veidotāja Marija Forteza.
“Mēs pētījām, kas mums atrodas uz cietā diska, un, kad apsēdāmies, lai noskatītos šo filmu, pārsteigumā atklājām, ka tās sākuma titros kā režisore minēta Marija Forteza,” stāstīja nacionālā arhīva vadītājs Hosetso Serdāns.
Lai noskaidrotu Marijas Fortezas identitāti, Spānijas filmotēka saņēma palīdzību no kino žurnālistes Lauras Hurado.
“Hurado noskaidroja, ka Forteza bija dziedātāja un varietē māksliniece, kā arī kameras operatora Ramona Ubedas sieva. Žurnāliste arī atrada dažus Fortezas dzīvos radiniekus,” raksta “The Guardian”.
Pēc filmas sīkākas izpētes arhīva darbinieki noskaidroja, ka tā uzņemta starp 1932. un 1934. gadu. Aptuveno laiku pētniekiem izdevās identificēt pēc taksometru modeļiem un citām pazīmēm.
Kā stāsta Serdāns, “šī filma labāka par daudzām “estētiskajām dokumentālajām filmām”. Tās parasti ir ļoti garlaicīgas: parādās piemineklis, tad kalns, tad cits piemineklis. Šī filma nav tāda. Šeit ir skaidrojošs prologs un neliels naratīvs. Arī kameras leņķi ir ļoti labi katrā ainā.”
NOSKATIES: "MAĻORKA"