Taivāna noraida Ķīnas priekšnosacījumus dalībai PVO (2)

Taivāna, kas nav PVO dalībvalsts, izvērsusi aktīvus soļus, lai panāktu, ka tai nākamnedēļ gaidāmajā Pasaules Veselības asamblejā (PVA) tiek piešķirts novērotāja statuss.

Šie Taivānas soļi izsaukuši Pekinas nepatiku, kas Taivānu uzskata par vienu no Ķīnas Tautas Republikas provincēm.

Taivāna uzsver, ka koronavīrusa pandēmijas laikā vairāk nekā jebkad agrāk tai ir nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu piekļuvi PVO.

Pekina savukārt uzstāj, ka Taivāna var piedalīties vienīgi tad, ja tā atzīst "vienas Ķīnas" principu, tas ir, atzīst, ka tā ir daļa no Ķīnas.

Kā ceturtdien Pekinā norādīja Ķīnas Ārlietu ministrija, Taivānā valdošās Demokrātiskās progresīvās partijas atteikums nozīmē, ka politisks pamats Taivānas dalībai PVO "pārtraucis eksistēt".

Preses konferencē Taibei Taivānas veselības ministrs Čeņs Šidžuns uzsvēra, ka viņa valsts Pekinas prasībām nepakļausies.

"Es nekādā ziņā nevaru akceptēt to, kā nav," sacīja Čeņs, piebilstot, ka Taivāna nepārstās īstenot centienus, lai panāktu līdzdalību asamblejā.

Taivānas piedalīšanos PVA pieprasījušas ASV, Japāna un vairākas citas valstis, ar to izsaucot Pekinas dusmas.

Pekina apgalvo, ka tai ir tiesības pārstāvēt Taivānu starptautiskajā arēnā.

Taivāna uzstāj, ka tikai tās demokrātiski ievēlētā valdība var runāt salas 23 miljonu iedzīvotāju vārdā.

"Mēs varam pārstāvēt savu tautu," ar veselības ministru kopīgajā preses konferencē sacīja Taivānas ārlietu ministra vietnieks Kelijs Sje.

"Mēs ceram, ka PVO var atlikt malā politiskos apsvērumus, būt neitrāla un profesionāla," norādīja viceministrs.

Taivāna piedalījās kā novērotājs PVA no 2009. līdz 2016.gadam, kad Taibei un Pekinas attiecības bija siltākas.

Tomēr turpmāku Taivānas līdzdalību Pekina bloķēja pēc tam, kad Taivānas prezidenta amatā tika ievēlēta Cai Inveņa.

PVO apgalvo, ka tai nav pilnvaru uzaicināt Taivānu uz PVA un ka tikai dalībvalstis var izlemt šo jautājumu. 

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. 

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. 

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.