Jaunās patēriņa mērīšanas metodes atklāj mazo turbomotoru vājās vietas (16)

Ar jauno patēriņa mērīšanas metodiku, ko ietver WLTP cikls (worldwide harmonized light vehicles test procedure jeb vispasaules vienotā jauno auto testa procedūra), bukletos uzrādītais jauna auto degvielas patēriņš jau samērā precīzi raksturo, cik auto tērēs ikdienas lietošanā.

Ja salīdzina ar līdz šim izmantoto NEDC (New European Driving Cycle jeb jauno Eiropas braukšanas ciklu), WLTP vairāk atbilst reāliem braukšanas apstākļiem. Taču tai pašā laikā tam ir arī blakusefekti, jo

līdz ar WLTP gaismā nāk motoru darba tilpuma samazināšanas modes jeb tā dēvētā downsizing blakusefekti un degvielas patēriņa rādītāji, ar kuriem jauna auto pircējam ir jārēķinās.

Iemesls tam ir NEDC metodika, no kuras ieguvēji bija tieši mazlitrāžas turbomotori, raksta vācu auto motor und sport. Lielāka tilpuma atmosfēriskie dzinēji tikmēr palika zaudētājos. NEDC testos mazie turbo motori uz stenda darbojās nelielas slodzes apstākļos, līdz ar ko patēriņa rādītājs sanāca ļoti patīkams. WLTP ciklā, kā arī jaunajā RDE (Real Driving Emissions jeb reālas braukšanas izmeši) testā

mazo trīs vai četru cilindru turbo motoru priekšrocības vairs nav tik izteiktas un tie faktiski ir izrauti no savas komforta zonas.

Tas viss saistīts ar katras testu procedūras specifiku, kas WLTP ciklā ir krietni vien tuvāka reālajiem apstākļiem. Tādiem, ar ko braucēji saskaras ikdienā. WLTP testi ir dinamiskāki, un to laikā tiek attīstīts lielāks vidējais ātrums, kā arī maksimālais ātrums. Arī pats tests ilgst 30 minūtes, kamēr NEDC procedūra - 20, un tā laikā līdzšinējo 11 kilometru vietā tiek nobraukts 23,1 km.

Ja NEDC testu laikā tika imitēta braukšana tikai pilsētā un ārpus pilsētas un 40% laika auto brauca ar zemu slodzi vienmērīgi nelielā ātrumā, tad WLTP tiek izdalīti četri dažādi braukšanas režīmi ar ātrumu līdz 60, 80, 100 un virs 130 km/h. Arī paātrināšanās režīmi ir straujāki. Ja NEDC testā paātrināšanās lielumi ir 0,39 metri sekundē ik sekundi (m/s²) līdz 1,04 m/s², tad WLTP ciklā - 0,50 līdz 1,58 m/s².

Tātad testā kopumā ir vairāk dinamikas, kā dēļ mazajiem turbo motoriem patēriņa un izmešu rādītāji pieaug progresijā, kamēr lielajiem atmosfēriskajiem dzinējiem kāpums nav tik straujš.

Arī reālas braukšanas izmešu testā, kas ilgst 90 - 120 minūtes, ir iespējams pārliecināties par auto patēriņu un izmešu daudzumu reālos apstākļos. Tests būtībā ir sadalīts trīs daļās - braukšana pilsētā, ārpus pilsētas un pa autobāni, kur testētāju uzrauga programmatūra, lai viņš nebūtu nedz pārāk agresīvs, nedz arī pārāk lēnīgs braucējs. Šajā procedūrā dzinēji nereti nonāk augstas slodzes apstākļos, un tad arī novērojams, ka mazo turbomotoru patēriņš pieaug krietni straujāk nekā lieliem atmosfēriskajiem motoriem.  

Tas gan nenozīmē, ka no turbomotoriem tagad jāizvairās. NEDC un WLTP salīdzinājums vienkārši labāk parāda reālo situāciju, turklāt mazie motoriņi lielāko daļu laika tāpat strādā ar nelielu noslogojumu un tikai pa retam iegriežas straujāk un no degvielas tvertnes padzeras vairāk.