Eiropā pirmoreiz atzīmē Starptautisko prettotalitārisma cīņas varoņu dienu (1)

EP šīs dienas atzīmēšanai izvēlējās 25.maiju, kad toreizējais Polijai PSRS vardarbīgi uzspiestais komunistiskais marionešu režīms noslepkavoja Otrā pasaules kara poļu pretestības kustības dalībnieku Vitoldu Pilecki, kas pirmais Rietumu sabiedrotajiem sniedza aculiecinieka liecības par nacistu Aušvicas koncentrācijas nometnē notiekošo.

Kā savulaik ziņots, EP, pieminot 80.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pagājušā gada 19.septembrī pieņēma rezolūciju, nosodot slepeno vienošanos starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu.

Rezolūcijā tika uzsvērts, ka uzbrukumu Polijai, ar ko sākās Otrais pasaules karš, veica ne tikai nacistiskā Vācija, bet arī Padomju Savienība.

Rezolūcijā teikts, ka 1939.gada 23.augustā "komunistiskā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā Molotova-Ribentropa pakts, un tā slepenos protokolus, sadalot starp abiem totalitārajiem režīmiem Eiropu un neatkarīgu valstu teritorijas", kas pavēra ceļu Otrā pasaules kara izraisīšanai.

Dokumentā pausta cieņa cīnītājiem pret abu noziedzīgo režīmu tirāniju, tostarp pieminot poļu pretestības kustības varoni Pilecki, kas brīvprātīgi kļuva par Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto, lai gūtu pierādījumus par tur notiekošo.

Vienlaikus EP aicināja Eiropas Komisiju (EK) apņēmīgi vērsties pret "pašreizējās Krievijas vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus un attaisnot padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus".

Deputāti norādīja, ka šādi mēģinājumi ir viens no komponentiem "informācijas karā pret Eiropu, kura mērķis ir Eiropu sašķelt".

Rezolūcijā nosodīta arī tādu totalitāro ideoloģiju kā nacisms un staļinisms izplatīšana.

Par rezolūciju balsoja 535 EP deputāti, pret - 66, bet 52 balsojumā atturējās.